Codietis Ingus Ostrovskis sevi spilgti apliecina Rīgas klubos.
Codietis Ingus Ostrovskis sevi spilgti apliecina Rīgas klubos
Mūsdienās ar mūziku saistītās izpausmes var būt ļoti dažādas. Tā ir arī teksta un melodijas vizuāla papildināšana. Apmēram tā varētu raksturot codieša Ingus Ostrovska pašreizējo aizraušanos.
Pēc Codes pamatskolas beigšanas Ingus mācījās Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, kur gan izglītošanās palika pusceļā. Rīgā nācās uzklausīt dažādus darba piedāvājumus, tagad jaunietis strādā par multimediju mākslinieku. Viņa pēdējā laika aizraušanās ir vīdžejošana. Latvijā tā ir jauna un interesanta lieta. Ingus atzīst, ka vislabāk viņam patīk veidot projekcijas, kurās ir kāda kara darbība, bet nākamajā kadrā attēlots pilnīgs miers. “Cilvēks, redzot šādu projekciju secību, izklaides ballītē pat var aizdomāties par dažādākajām pasaules problēmām,” stāsta Ingus.
Patīk radoši spēlēties
– Pirmo reizi ar vīdžejošanu sastapos pirms trim gadiem, kad pasākumā ieraudzīju videoprojekcijas. Pēc neilga laika cilvēku, kurš šo video rādīja, satiku savā skolā. Tas bija mans jaunā priekšmeta – videomākslas – skolotājs Mārtiņš Ratniks. Pamazām video mani aizrāva, ieguvu zināšanas dažādu klipu veidošanā. Ja turpinātu mācīties “rozīšos”, šajā priekšmetā noteikti veidotu diplomdarbu.
Spēlējot diskotēkā, man patīk tā izjūta, ka sanāk ideāli nospēlēt un cilvēkiem, kas dejo, tiek patīkami “sagrozītas” smadzenes. Zālē dejojošie atdod savas emocijas tikai divām personām, kas atrodas pretī, tas ir, dīdžejam un vīdžejam. Tā ir tāda jauka, vienlaikus arī radoša spēlēšanās ar publiku.
Video var izveidot visam
– Lai pasākums izdotos, jābūt labiem videofragmentiem. Ja materiāls ir labs, tālāk viss ir atkarīgs, kā sanāk spēlēt. Par atskaņotājiem var izmantot visdažādākās iekārtas, sākot no parastākajiem videomagnetofoniem līdz profesionāliem videoatskaņotājiem. Sadarbība ar dīdžeju ir ļoti minimāla. Viņš spēlē, es arī spēlēju. Tikai atšķirība tāda, ka es spēlēju pēc dīdžeja tā brīža mūzikas ritma.
Pašlaik daudz sanāk spēlēt kopā ar dīdžeju Kris Hovel. Pusgada laikā esmu apguvis viņa stila un ritma izjūtu. Mūsu pārstāvētais mūzikas stils – “minimal techno” – ir diezgan straujš. Pēc tā nav grūti pāriet uz lēnākiem ritmiem. Manuprāt, mūzikai nav nozīmes, video var izveidot jebkuram skaņdarbam.
Tomēr ir ballītes, kur izvirzīti dažādi nosacījumi. Piemēram, reizi mēnesī spēlēju žurnāla “FHM” ballītēs. Tur ir noteikts, ka daudz jārāda dažādi uzraksti, nedrīkst būt nekādu “vājprātu”. Tas, protams, ierobežo, jo tad nevar atļauties rādīt visas tā brīža emocijas.
Jādodas uz Rīgas klubiem
– Aizejot uz kādu ballīti Rīgā, vairāk sanāk to vērtēt, nevis normāli atpūsties, kā vairums jauniešu to dara. Rīgā izklaides jomā ir liela konkurence, cits no cita skatās afišu dizainu, daudz špiko, mēģina kļūt labāki, nekā ir. Man ir paveicies, jo visu vizuālo tēlu vienmēr izdomāju pats, arī ar videomateriāliem cenšos krasi atšķirties.
Diemžēl reālā darbošanās man notiek Rīgā, Bauskā diskotēkās nespēlēju. Tagad ieguldu ļoti lielu darbu, lai mūsu grupas projekts rastu ievērību ārpus Latvijas.
