Tā gadās. Horoskopus uztveram dažādi, tomēr reizēm sanāk interesantas sakritības.
Tā gadās. Horoskopus uztveram dažādi, tomēr reizēm sanāk interesantas sakritības
Horoskopiem neticu, tomēr, lielveikalos pie stenda pāršķirstot žurnālus, tos pārlasu. Kaut vai lai pasmaidītu par solījumu sastapt liktenīgo mīlestību, cerībām uz bagātu mantojumu un ko līdzīgu.
Nepiedod izklaidību
Pagājušajā nedēļā agri no rīta iznāca braukt uz Iecavu. Pēdējā brīdī iekāpusi autobusā, pasniedzu šoferītim desmitnieku, saņēmu biļeti un atlikumu. Gandrīz jau bēru makā, taču, ieskatoties saujā, likās, ka naudas tā kā par maz – astoņi lati. Bet biļete no Bauskas līdz Iecavai maksā tikai 50 santīmu, nevis divus latus.
Pirmajā brīdī šoferis negribēja man ticēt. Taču spirinājos pretī, rādot, ka makā citas naudas nemaz nav. Pa ceļam uz autoostu šo desmitlatu zīmi biju izvilinājusi no bankomāta, jo ikdienā vairāk norēķinos ar debetkarti. Kad nu savus norēķinus bijām sakārtojuši, iekritu sēdeklī, atceroties senseno teicienu, ka nauda jāpārbauda, neatejot no kases.
Tajā pašā dienā iznāca pie bankomāta iet vēlreiz un biju nepiedodami izklaidīga. Samaksājot rēķinu par telefonu, nolēmu izņemt vēl drusku skaidras naudas. Nospiedu vajadzīgās “pogas”, saņēmu kvīti, izņēmu karti un devos prom… naudu atstājot. Labi, ka nākamā pie bankomāta piestāja godīga sieviete, kura paķēra mani aiz elkoņa, norādot uz aizmāršību.
Jāmeklē mūķīzeris
Pēc dažām dienām, vakarā pieslēdzot dzīvokļa durvis, sadzirdēju vieglu metālisku troksni. Sapratu, ka ienākot esmu aizmirsusi izņemt no iekšdurvju slēdzenes atslēgas. Diemžēl šī nojēga nāca par vēlu. Metāla durvis bija nobloķējušās. Brīdi padomājusi, apsvēru, ka varēja būt sliktāk, ja gadītos palikt aiz durvīm. Ko ēst, ir, istaba silta, tualete un internets pieejami. Kas kaiš nedzīvot?
Kolēģis, kam piezvanīju, smējās, ka man vajadzēšot kaķīša kāpnītes, kādas dažs dzīvnieku mīļotājs mēdz piesliet pie dzīvokļa loga. Rīgas draudzene mierināja ar to, ka dzīvoju pirmajā stāvā. Viņai izkļūt no dzīvokļa centra nama sestā stāva būtu daudz grūtāk. Pat ja miskastes maisu gribētu izmest pa iekšpagalma logu, tas trāpītu lejā novietotajai pašas mašīnai.
Nākamajā dienā izkļūšanas akcijā iesaistīju dažus savus kaimiņus. Viens sacīja, ka varētu palīdzēt spridzināšana, otrs solīja atnest urbi, ar kuru izraut no vietas ārdurvju slēdzeni, kura, protams, ar to būtu pagalam. Saņēmos un zvanīju pazīstamam atslēgu meistaram, kuram šādiem gadījumiem ir mūķīzeri.
Viņu gaidīdama, piegāju pie durvīm, neiecietīgi cenšoties izkustināt nodevīgo kloķi, un… tas piepeši padevās. Īstajā brīdī, jo aiz tām stāvēja atslēgu meistars, kuram atvainojos par viltus izsaukumu.
Laimes lutekle
Tikusi brīvībā, devos uz veikalu. Pie saldējuma vitrīnas stāvot, atvēru vienu no žurnāliem un izlasīju horoskopu jau nodzīvotajām dienām: “Neuzmanības dēļ iespējams materiāls zaudējums. Atlieciet darījumus ar naudu, jo varat ciest neveiksmi. Aktualizēsies dzīves jēgas meklējumi. Gribēsies vairāk uzturēties mājās. Koncentrējot gribasspēku, spēsit izkļūt no kādas ķibeles un jutīsities kā laimes luteklis.”
Tieši kā par mani. Nezinu, ko darīt šonedēļ, kad man ieteikts: “Saudzējiet aknas un zobus. Piepildiet sen lolotas idejas. Ceļošanai nepiemērots laiks.
