Ēdot baudām garšu buķeti un reti aizdomājamies, kas tieši padara ēdienu garšīgu. Vispirms, protams, tie ir labi pamatprodukti, taču prasme lietot garšvielas piešķir ēdienam īpašu aromātu.
Ēdot baudām garšu buķeti un reti aizdomājamies, kas tieši padara ēdienu garšīgu. Vispirms, protams, tie ir labi pamatprodukti, taču prasme lietot garšvielas piešķir ēdienam īpašu aromātu.
Slavas un gudrības simbols
Antīkajā mitoloģijā lauru koki simbolizēja gudrību un slavu. Valstsvīriem, olimpisko spēļu uzvarētājiem un dzejniekiem tika dāvināti lauru vainagi.
Lauru kokus audzē galvenokārt Itālijā, Grieķijā, Turcijā, Spānijā un ASV dienvidu daļā. Lapas novāc ar rokām, tās žāvē ēnā, lai saglabātu krāsu un, iztvaikojot rūgtvielām, parādītos lauru tipiskais aromāts. Lauru lapas ēdiena gatavošanā izmantojamas uzmanīgi, jo tām piemīt ļoti spēcīgs aromāts. Samaltas tās pievieno desām, no ogām iegūst eļļu, ko izmanto kosmētikā un pievieno liķierim.
Krāsnī cepti kartupeļi
Recepte: 12 kartupeļus nomazgā, nosusina un gareniski dziļi iegriež. Griezuma vietu uzmanīgi (nepārplēšot kartupeli!) iesmērē ar olīveļļu, uzkaisa sāli un piparus, ieliek lauru lapu. Kartupeļus liek karstumizturīgā traukā, apslaka ar atlikušo eļļu un cep 180 grādu temperatūrā cepeškrāsnī, kamēr mīksti.
Kanēlis – smaržīgā miza
Ķīnā kanēlis ēdiena gatavošanā izmantots jau pirms sešiem tūkstošiem gadu, tā ir viena no vecākajām garšvielām pasaulē. Uz Eiropu 1502. gadā kanēli no Ceilonas atveda portugāļu jūrasbraucējs Vasko da Gama. Līdz 18. gadsimtam kanēlis bija viena no dārgākajām garšvielām Eiropā, īpašas pārticības un bagātības apliecinātājs.
Ik pēc diviem gadiem Ceilonas kanēļkoka jaunos dzinumus apgriež. Novelk tiem mizu, nokasa ārējo korķa kārtu, bet atlikušo slāni sarullē un žāvē – vispirms ēnā, pēc tam saulē. Līdzīgi iegūst arī Ķīnas un Padangas kanēli, ko tirgo, samaltu pulverī.
Eiropā kanēli galvenokārt izmanto karsto un alkoholisko dzērienu aromatizēšanai, pievieno konditorejas izstrādājumiem. Indijas un Vjetnamas virtuvē to lieto, gatavojot pīles un zivs gaļu.
Tītara rulete ar bekonu
500 g tītara filejas sagriež četrās daļās (125 g katra), plāni izklapē, pārklājot ar pārtikas plēvi. Divas tējkarotes kanēļa sajauc ar medu un apziež gaļu. Sāls un pipari pēc garšas. Gaļu satin ruletītē, aptin ar plānu bekona šķēli, sastiprina ar koka irbulīti. Apcep uz pannas, pēc tam liek cepeškrāsnī apmēram uz 10 minūtēm 180 grādu temperatūrā. Pasniedz, sagriežot pa diagonāli. Kā piedevu var izmantot cepeškrāsnī ceptus kartupeļus vai dārzeņus.
Mīlas sakne
Eiropā ingveru ieveda arābi un arī venēciešu tirgotājs un ceļotājs Marko Polo. To lieto gan veselības uzlabošanai, gan kā garšvielu.
Brieža ragam līdzīgais svaigais ingvers, ko pērkam veikalā, nav auga sakne, bet gan saknenis – rizoma. Ingvers ir daudzu ēdienu un garšvielu maisījumu, piemēram, karija pulvera neatņemama sastāvdaļa. Āzijā pa šķipsniņai ingvera pulvera pievieno galvenokārt zivju, putnu gaļai un jēram, mērcēm, biezeņiem. Eiropā to liek pie saldajiem ēdieniem, konfektēm, kūkām, maizes, liķieriem un alus. Marinēts ingvers ir piedeva suši, bet Lielbritānijā popularitāti iekarojusi ingvera marmelāde. Svaigu ingveru var droši uzglabāt ledusskapī vairākas nedēļas, bet nomizotu un sasmalcinātu – arī sasaldēt.
Ingvera cepumi
120 g sviesta samaisa ar 120 g cukura, naža galu sāls un vienu olu. Pievieno 3 tējkarotes ingvera pulvera, sāli un vaniļas cukuru. Samaisa un pieliek 200 g miltu, 50 g kartupeļu cietes, tējkaroti cepamā pulvera, samīca mīklu. Pārklāj un uz trim stundām ieliek ledusskapī. Cepeškrāsni uzkarsē līdz 180 grādiem. Galdu apkaisa ar miltiem un izveltnē mīklu. Ar piparkūku formām izspiež cepumus un liek uz cepešplāts. Cep apmēram 10 minūtes. Atdzisušus cepumus pārklāj ar glazūru un pārkaisa ar rupjiem cukura graudiņiem.
