Ārzemēs par atkritumiem jāmaksā nodoklis vai nodeva.
Ārzemēs par atkritumiem jāmaksā nodoklis vai nodeva
Apvienības “Bauskas rajona pašvaldību apvienība” sēdē diskusiju raisīja atkritumu apsaimniekošanas tēma.
Sanāksme notika 7. martā, vietvaru vadītāji apmeklēja Dāviņu pagastu. Tā kā pavasaris ir īstais laiks, kad runāt par atkritumiem, par to apsaimniekošanu pašvaldībās stāstīja Jelgavas reģionālās vides pārvaldes dabas aizsardzības daļas vadītāja Meldra Priedēna un vecākais inspektors Bauskas rajonā Aivars Legzdiņš.
Krājas arī kapos
M. Priedēna aicināja vietējās varas ieviest kārtību: “Pašvaldības var kontrolēt vides aizsardzības jomu. To nosaka Ministru kabineta 2005. gadā izdotie ieteikumi. Pašlaik nereti sanāk absurda situācija, kad kaimiņš zvana sūdzēties par blakus pašvaldību.” A. Legzdiņš rosināja priekšsēdētājus kopā ar izpilddirektoriem apbraukāt savas teritorijas.
Problemātiskās vietas atkritumu ziņā ir mežmalas, grāvmalas, valsts un pagastu ceļu joslas, mazdārziņi un apbūves teritorijas. Vides speciālisti šogad ievēroja, ka atkritumi krājas arī kapsētās. Ļaudis nes uz kapiem plastmasas puķes, lentes, maisiņus, kas paliek un krājas. Aktuāla ir arī jauno ēku būvniecība, veco rekonstrukcija. Kamēr notiek darbi, netiek prasīts līgums par būvgružu izvešanu, beigās tie paliek apkārtnē. Akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži” vairs netiekot galā. “Ja atrodam kādu uz personas vārda izrakstītu čeku vai līgumu, izsaucam viņu un sodām, taču tas nelīdz. Tāpēc “Latvijas Valsts meži” sāk praktizēt slēdzamu barjeru uzstādīšanu meža ceļiem,” stāstīja M. Priedēna.
Vairāki ierosinājumi
Vietās, kur cilvēki izmet daudz atkritumu, neesot pareiza pieeja aizvest prom konteineru. Nereti drazas tad vienkārši izmet. Tā par zaudētājiem kļūst apzinīgie iedzīvotāji, ļaudis, kuri piedalās sakopšanas talkās. Turklāt jātērē lieli līdzekļi atkritumu savākšanai, zaudē arī komunālie dienesti.
Jelgavas reģionālās vides pārvaldes dabas aizsardzības daļas vadītāja uzslavēja SIA “Vides serviss” darbu. Uzņēmums strādā arī ar individuālo sētu saimniekiem.
Klātesošie izteica vairākus ierosinājumus. Varētu iestrādāt pašvaldību saistošajos noteikumos – katrai mājsaimniecībai jābūt līgumam par atkritumu izvešanu. Piemēram, Lietuvā ieviests nodoklis, kas jāsedz katram iedzīvotājam, sacīja viese. Lielbritānijā cilvēki maksā nodevu pašvaldībai 20 mārciņu nedēļā. Par šo naudu tiek izvesti arī atkritumi, pie katras mājas savāc arī šķirotos atkritumus, to pastāstīja Bauskas rajona Padomes sekretāre Baiba Marčenkova, kura minētajā valstī bija pieredzes apmaiņas braucienā. Citviet Latvijā pašvaldības pie kapsētām noliek konteinerus un uzstāda zīmes. Veidojot atpūtas vietas, padomēm un domēm jānolemj, kas tās kops. Turklāt jāpopularizē atkritumu šķirošana.
Brunavas pagasta padomes priekšsēdētājs Aivis Kārkliņš ieteica, lai valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts ceļi” lielās šosejas malās uzstāda konteinerus. M. Priedēna atbildēja, ka “Latvijas Valsts ceļi” pārliecinājušies, ka, uzliekot mazo tvertni, tā nedēļas laikā ir pilna, novietojot lielo, tā tikpat ātri piepildās. Valsts akciju sabiedrība nevarot nodarboties ar atkritumu izvešanu un apsaimniekošanu. Vairāki pašvaldību vadītāji šajā gadījumā izeju redz visu vietvaru saistošo noteikumu papildinājumā, nosakot obligātu līguma slēgšanu ar kādu no atkritumu izvešanas uzņēmumiem.
Neapmierina dārgais maksājums
Par Latvijas valsts un Bila
