Šajā gadā paredz caurlūkot grāvju tīklu.
Šajā gadā paredz caurlūkot grāvju tīklu
Bauska izvēlēta par centru valsts nozīmes meliorācijas sistēmu kopšanas un uzturēšanas organizēšanai Zemgales reģionā.
Jaunveidotās institūcijas – valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Meliorācijas departamenta Zemgales reģiona meliorācijas nodaļas – darba telpas atrodas Bauskas rajona Padomes administratīvajā ēkā, un tikko saņemts darbam nepieciešamais tehniskais aprīkojums.
Nošķir funkcijas
Klāt piemērotākais brīdis sniegt skaidrojumu par nodaļas uzdevumiem, atzīst tās vadītāja Ilze Bergmane. Vispirms viņa konkretizē, ka Zemgales reģions aptver sešus rajonus, tas ir, Bauskas, Jelgavas un Dobeles, kā arī vēl trīs, kas ir piekritīgi Lielrīgas reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei, – Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajons. Darba lauks ir plašs, taču nodaļas centram izvēlēta ģeogrāfiski piemērotākā vieta, aptuveni vidū. Vadītājas vietnieka pienākumi uzticēti Uldim Bruģim, katrā no iepriekš minētajiem rajoniem strādās viens sektora vadītājs un štatā vēl ir daži strādnieki.
Kādēļ vajadzīga reorganizācija? I. Bergmane stāsta par to plašāk: “Līdz šī gada sākumam saskaņā ar Meliorācijas likumu bija noteikts, ka valsts meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina Lauku atbalsta dienests, veicot arī šīs jomas kontroli un administrēšanu. Ņemot vērā funkciju nošķiršanas principu, tas nevar būt vienas institūcijas pārziņā. Tādēļ tika izdarīti grozījumi Meliorācijas likumā, un tie stājās spēkā šī gada 1. janvārī. Šāda pienākumu dalīšana vēl saistīta ar Lauku attīstības plānā paredzēto līdzekļu piešķiršanu meliorācijai. Nav taču loģiski, ka viena un tā pati institūcija kontrolē pašas darbu. Laukos pavērsies iespēja jaunu sistēmu būvei piesaistīt ES finansējumu, jo meliorācijas darbu izmaksas ir ļoti lielas. Projektus vērtēs Lauku atbalsta dienesta speciālisti.”
Apsekojums jau sācies
Zemgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītājas vietnieks Uldis Bruģis precizē veicamo darba apjomu un uzsver, ka šajā gadā tas ir ļoti liels. Proti, katrā rajonā paredzēts pilnībā apsekot valsts ūdens noteces sistēmas. Bauskas un Jelgavas rajonā to garums ir prāvāks salīdzinājumā ar četriem pārējiem. Tādēļ kolēģi cits citam palīdzēs, un šādi darbs jau ir ievirzīts. Apsekojums nepieciešams, lai noskaidrotu grāvju problemātiskās vietas lauksaimniecības un mežu zemē. Izvērtējot un apkopojot iegūtos datus, varēs plānot finansējumu defektu novēršanai. Nav noslēpums, ka daudzviet vajadzīga ūdens noteču tīrīšana. Par šādām situācijām zemes izmantotāji tiek aicināti sniegt informāciju, kā arī novērtēt bebru dambju izvietojumu tajās vietās, kur tie rada noteces traucējumus.
Zemgales reģionā vēl ir dambji, kopumā 131 kilometra garumā, tie atrodas Rīgas un Jelgavas rajonā. Šajās sistēmās jaunveidotajai iestādei jānodrošina sūkņu darbība, īpaši aktuāli tas ir Lielupes baseinā, kur palu vai ilgstošu lietavu laikā lauksaimniecībā izmantojama zeme pārplūst.
Andis Didrihsons, diplomēts meliorācijas speciālists, pēc ilgāka pārtraukuma atgriezies profesijā. Viņš dzīvo Vecumniekos, bet darba lauks saistīts ar Ogres rajonu. Patlaban ir pats sākums, un Andis saka: “Tā ir atgriešanās pie saknēm.” Grāvju apsekošanā viņš palīdzēs arī kolēģiem, jo Ogres rajonā nav pats lielākais darba apjoms.
Lauku atbalsta dienesta reģionālajās pārvaldēs, arī Zemgalē, saglabājas zemes un ūdens resursu daļa. Tās speciālisti strādā arī Bauskā.
***
Valsts grāvju garums Zemgales reģiona rajonos
Bauska 861 km
Jelgava 906 km
Dobele 633 km
Ogre 450 km
Aizkraukle 415 km
Rīga 369 km
