Aizslēgtās durvis vīrietis atlauza ar cirvi. Bērnam, ko pārbiedētā sieviete turēja klēpī, viņš sacīja: «Redzēsi, kā mammīte aiziet debesīs!» un sāka sist.
Aizslēgtās durvis vīrietis atlauza ar cirvi. Bērnam, ko pārbiedētā sieviete turēja klēpī, viņš sacīja: “Redzēsi, kā mammīte aiziet debesīs!” un sāka sist. Sieviete atceras, ka paguvusi nospiest mobilajā tālrunī paziņas numuru. Saklausījusi, kas notiek, draudzene zvanīja policijai un saņēma atbildi, ka uz ģimenes skandāliem neizbrauc. Vīrietis uzpīpēja un turpināja sist.
Ar šo fragmentu no resursu centrā sievietēm “Marta” tapušās filmas 6. martā sākās Valsts prezidenta rīkotā diskusija par vardarbību ģimenē. Rīgas pilī divas stundas skanēja skarbi stāsti.
Profesionāļi krīzes centros sāk justies bezspēcīgi, jo cīnās ar sekām, nevis vardarbības cēloņiem. Policijai trūkst resursu, lai iejauktos katrā ģimenes strīdā. Ja vienlaikus ar to ir izsaukums uz avāriju vai slepkavību, paši saprotat, kurp dosies drošības sargi. No vardarbības ģimenē cieš sievietes, bērni un arvien biežāk arī veci cilvēki.
Latvijā pagaidām nav juridiski definēts, kas īsti ir vardarbība ģimenē. Atjaunot piespiedu ārstēšanos pret alkoholismu nebūtu pareizi, jo tā ierobežotu cilvēku izvēles tiesības. Tāds viedoklis diskusijā bija Tiesībsarga biroja juristēm. Cenšos saprast, kā īsti ir ar manām un jebkura cilvēka tiesībām dzīvot bez bailēm.
Tiesībsarga biroja juristi rīt, 13. martā, pieņems apmeklētājus Bauskas centrā “Ābele”. Ceru, ka cilvēki šo iespēju izmantos. Kamēr top svarīgā definīcija, vājākos un no citu žēlastības atkarīgos sit, morāli pazemo, ar nodomu vai nejauši slepkavo aptumšota prāta vadīta smaga roka.
