Šis datums nu jau daudzus gadus liek saspringt mūsu valsts tiesībsargājošām iestādēm un izraisa pastiprinātu interesi gan no pašmāju, gan no ārzemju plašsaziņas līdzekļu puses.It kā jau pierasts, ka mūsu sirmos leģionārus Latvijai…It…
It kā jau pierasts, ka mūsu sirmos leģionārus Latvijai nedraudzīgi spēki apsaukā par fašistiem, tomēr visa šī saceltā ažiotāža kaitina. Katru gadu šajā laikā Krievijas impēriskie ideologi piesauc Nirnbergas tribunālu un nacisma atdzimšanu. Savā propagandas karā pret mūsu valsti viņi mēģina pret Latviju noskaņot arī citu Otrā pasaules kara uzvarētājvalstu sabiedrību.Paradokss, bet tieši kādreizējās PSRS sabiedrotajās – ASV, Lielbritānijā un arī citās demokrātiskajās Rietumvalstīs 16.martu, kā Latviešu leģiona piemiņas dienu, atzīmēja jau ilgi pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tas demokrātiskajās valstīs netika liegts, un visos latviešu trimdas sabiedriskajos centros rīkoja atceres pasākumus. Ar rūpīgu izskaidrošanas darbu savās mītnes zemēs mūsu tautieši panāca, ka Rietumvalstis latviešu leģionārus neuzskatīja par vācu nacionālsociālistu līdzskrējējiem.
Dažus gadus atpakaļ man bija kauns par mūsu valsts varas iestādēm, kas neatļāva sirmgalvjiem doties un nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Mūsu valstī ir aizliegts publiskos pasākumos lietot abu totalitāro okupētājvalstu – gan nacistiskās Vācijas, gan komunistiskās Padomju Savienības simboliku un formastērpus. Bijušie latviešu leģionāri nekad nedodas pie Brīvības pieminekļa ietērpti esesiešu formastērpos, ar piespraustiem Vācijas apbalvojumiem un nacistu karogiem.
Bet kas notiek 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa Rīgā? Tur aizliegtā padomju simbolika ir atliku likām.Latviešu leģionāri 50 padomju okupācijas gados piedzīvoja daudz pazemojumus. Tagad viņi neko daudz neprasa – tikai iespēju satikties kopīgā dievkalpojumā, nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa un noliegt galvas savu kritušo cīņu biedru atdusas vietās.Nožēlojami, ka daudzi karstgalvji, kas sevi uzdod par antifašistiem, 16.martu izmanto, lai izrādītos kameru priekšā. Diemžēl, šajā dienā uzrodas arī tādi leģionāru aizstāvji, par kuriem pašiem sirmgalvjiem ir kauns.
Domāju, ka 16.martam kā Latviešu leģiona atceres dienai ir jābūt, tikai jāiztiek bez ārišķībām. Daudzviet Latvijā, tostarp arī Bauskas pilsētā un rajonā, atrodas leģionāru atdusas vietas. Vislabākais veids, kā pieminēt kritušos cīnītājus, ir sakopt viņu kapu vietas, nolikt ziedus un aizdegt kādu svecīti.
Neaizmirsīsim un sniegsim palīdzīgu roku vēl dzīvajiem karavīriem!
