Latvijas valdības pārstāvji pēdējā laikā mēģina piesaukt dažādas ekonomikas likumsakarības kā rādītājus, ka darbojas pareizi un patiesi cenšas kontrolēt situāciju. Viens no šiem gadījumiem ir regulāra Fīlipa līknes pieminēšana,…
Fīlipa līknes likumsakarība ir vienkārša – jo lielāka inflācija, jo mazāks bezdarbs. Šo tekstu mīl lietot valdības pārstāvji, uzsverot, ka inflācijas pieauguma dēļ samazinās bezdarbs. Diemžēl patiesība ir nedaudz citādāka, jo likumsakarības pamatā ir divi cēloņi, no kuriem viens ir pretēji apgriezts – jo mazāks bezdarbs, jo augstāka inflācija. Protams, eksistē arī citi likumsakarību ietekmējoši faktori, bet Latvijā pagaidām galvenie ierosinātāji ir divi. Lai izprastu šo kļūdaini lietoto likumsakarību, varam apskatīt abus tās cēloņus.
Jo mazāks bezdarbs, jo augstāka inflācija. Cēlonis parasti ir uzņēmēju problēmas atrast darbiniekus, tādēļ jāceļ algas, kas sadārdzina preču un pakalpojumu cenas. Šiem notikumiem jau 2005. gadā vajadzēja valdībai likt atcerēties Fīlipa līkni, jo šī sakarība ir acīmredzama. Diemžēl tobrīd valdība pat nepieminēja iespējamību, ka šie notikumi varētu izraisīt augstu inflāciju.
Jo lielāka inflācija, jo mazāks bezdarbs. Diemžēl Latvijā tas pagaidām pilnīgi nedarbojas. Tas ir iespējams, kad vienlaikus ar inflāciju krītas valūtas kurss, valstī saražoto var pārdot lētāk ārzemēs un pieaug eksports. Tādējādi samazinās bezdarbs, eksportētāju uzņēmumiem ir nepieciešami papildu strādnieki. Tā kā Latvijā ir vērojama inflācija bez lata kursa svārstībām, jo tas ir piesaistīts eiro, tad šis faktors pagaidām darbojas pretēji – sagādā problēmas eksporta uzņēmumiem, kas var radīt bezdarba palielināšanos.
Ministru prezidenta padomnieks Andris Vilks tajā pašā raidījumā «900 sekundes» 11. martā pauda pārliecību: «Patēriņš ir nobremzēts ļoti spēcīgi, un ļoti ātri šie plāna punkti iedarbojās..» Raidījumā apsprieda plānu, kura mērķis savulaik bija samazināt inflāciju, runāja arī par jauno stabilizācijas plānu. Arī šeit parādās savāda pretruna. Patēriņu samazināja augstā inflācija, bet padomnieks Andris Vilks velk paralēles ar plānu, kuram bija jācīnās pret inflācijas kāpumu.
Uz šo piemēru fona optimistiskie valdības paziņojumi, ka otrajā pusgadā inflācija kritīsies līdz viencipara skaitlim, tautā lielu ticību neradīja. Tomēr varētu piekrist, ka, sākot ar oktobri, inflācijas tempi, iespējams, samazināsies. Tas gan notiks nevis valdības veiktās darbības dēļ, bet gan tāpēc, ka varētu tikt sasniegtas cenu robežas, kuras pārkāpjot ienākumi sāks kristies, nevis kāpt, ko noteiks cita ekonomikas likumsakarība – pieprasījuma likums. Tiesa, arī šo iespējamo inflācijas tempu krišanos valdība var palielināt, atkal paaugstinot energoresursu tarifus. Latvijas situācijā, kad nav savu enerģijas avotu, nav īpašas izvēles, tomēr vajadzētu vairāk domāt par iespējām samazināt energoresursu cenu pieaugumu. Piemēram, degvielas pārdošana ir dažu firmu pārziņā Latvijas teritorijā, pilnīgi ārpus valsts kontroles. Šo jomu ietekmēt valdība nespēj, un sekas mēs varam just uz savas ādas katru mēnesi. Žēl, ka līdzīgi cenas kāpj valsts kontrolētajiem energoresursiem.
