www.bauskasdzive.lv
Lai kopīgi svinētu tradicionālos Pļaujas svētkus, sestdien Bauskas novada Bārbeles pagastā Ausekļu dzirnavās pulcējas amatnieki, vēstures entuziasti un ģimenes. Ik gadu šeit tiek godināts latviskais darba tikums, tradīcijas un kultūras mantojums, ziņo Zemgales reģionālā televīzija.
Ar senās lokomatīves svilpienu sestdien tika atklāti jau 16. Pļaujas svētki Ausekļu dzirnavās. Zeltainās sējas gaidīja pļāvējus, un nobriedušie kartupeļi – čaklos talciniekus. Katram apmeklētājam bija iespēja piedalīties un izmēģināt rudens darbus senlatviešu garā.
“Pašmācības ceļā iemācījos, bet pļāvu nu jau sen kādus gadus atpakaļ piecus, sešus,” stāsta svētku apmeklētāja Valentīna. “Šeit pirmo reizi, bet senos laikos mājās pie vecmāmiņas vectētiņa, ir darīts lini sieti, jā,” atceras Valda.
Kamēr sievas pļāva sienu un sēja to kūlīšos, tikmēr vīri ar lielo tehniku apstrādāja laukus, bet bērni lasīja kartupeļus.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Pļaujas svētkus savulaik Latvijā iedibināja Kārlis Ulmanis un nu šī tradīcija mūsdienās ir piedzīvojama Ausekļu dzirnavu sētā.
“Galvenais mērķis ir parādīt apmeklētājiem visus tos senču darbus, ko viņi kādreiz veikuši gadus 100 un pat vairāk atpakaļ. Un pat ne tik senā pagātnē, padomju laikos, jo šeit arī atsevišķi traktori no padomju laikiem, bet ir arī sena tehnika, kurai vairāk par 100 gadiem,” stāsta tūrisma objekta “Ausekļu dzirnavu” saimnieks Mārtiņš Mediņš.
Amatu meistari no visas Latvijas rādīja senās arodu prasmes – linu pārstrādi, vilnas krāsošanu un metāla priekšmetu veidošanu. Liela interese bija arī par audējas darbu un koka gredzentiņu amatniekiem.
Pļaujas svētki nav tikai izklaide – tie ir iespēja izzināt vēsturi un izjust, kāda bija dzīve mūsu priekštečiem. Apmeklētāju vidū bija arī daudz ģimeņu ar bērniem.
Svētku apmeklētājas Krsitīne, Amēlija, Elīza stāsta, ka visvairāk paticis šūpoties, bet arī vākt kartupeļus un kukurūzu, braukt ar lielo mašīnu pa lauku. Un visforšākais būtu cept maizīti.
Pašā svētku sirdī – dzirnavu sētā – noritēja ne tikai dažādu darbu paraugdemonstrējumi. Uz skatuves uzstājas arī folkloras kolektīvi, radot svētku noskaņu ar latviešu tautasdziesmām un dejām.
Apmeklētāji atzina, ka šie svētki ir ne tikai atgādinājums par mūsu pagātni, bet arī iedvesma nākotnei – nodrošinot, ka latviešu senās tradīcijas un prasmes dzīvos arī turpmākajās paaudzēs.
Vairāk par šo tematu lasiet laikrakstā “Bauskas Dzīve” otrdien, 10. septembrī.
Reklāma