Pseidoarheologi jeb žargonā dēvētie «melnie racēji» ir gatavi veidot savu asociāciju un sadarboties ar pieminekļu aizsardzības iestādēm. Tomēr viedokļi par šo sadarbību un senlietu meklēšanas likumību ir atšķirīgi.
Pseidoarheologi jeb žargonā dēvētie “melnie racēji” ir gatavi veidot savu asociāciju un sadarboties ar pieminekļu aizsardzības iestādēm. Tomēr viedokļi par šo sadarbību un senlietu meklēšanas likumību ir atšķirīgi.
Anatolijs Kazačenko, aizraujas ar Zemgales senvēsturi :
Pārvilināt savā pusē
Akadēmiskajiem zinātniekiem vajadzētu pārvilināt savā pusē “melnos arheologus”, kā tas notika Lielbritānijā. Jo vairāk pret viņiem vēršas, jo lielāks posts tiek nodarīts un sabiedrībai nav nekāda labuma. Atradumus neviens nopietni nepēta un nedatē, tie nokļūst privātkolekcijās. Briti ir bijuši gudrāki un viltīgāki, dārgumu meklētājus iesaistot sadarbībā. Esmu noskaidrojis, ka tas ir sniedzis labus rezultātus. Uzskatu, ka zinātniekiem būtu jāpārvar augstprātība un jācenšas nodibināt kontaktu ar pseidoarheologiem.
Jānis Grūbe, Bauskas pils muzeja krājumu glabātājs:
Grūti cīnīties
Katram arheoloģijas piemineklim policistu klāt nenoliksi, tāpēc ar “melnajiem racējiem” cīnīties ir grūti. Kapu atrakšana ir pastāvējusi jau no ļoti seniem laikiem. Čunkānu-Dreņģeru kapulaukā konstatēts, ka meklētāji ir darbojušies jau 18. gadsimtā. Pret viņiem gan izturos negatīvi. Ir teiciens: “Var uzcelt sapostītu baznīcu, atjaunot statuju, bet otrreiz tajā pašā vietā likt senajiem zemgaļiem apbedīt savus mirušos nav iespējams.” Lielākajā vairumā gadījumu senlietas meklē un kultūras pieminekļus posta pēc pasūtījuma vai tāpēc, lai pārdotu atradumus tālāk antikvāriem.
Ingus Zaharčenoks, senlietu meklētājs:
Izglītos un palīdzēs
Aparatūra, kas uzrāda senlietas dziļāk par 20 centimetriem, ir retam racējam. Tā parasti ir aramkārta, kurā esošās senlietas neatrodas īstajā vietā. No vēsturnieku viedokļa lielas vērtības tām nav. Meklējumus parasti veic privātīpašumos un ar zemes īpašnieka atļauju. Mūsu organizācija izglītos un palīdzēs sadarboties ar arheologiem un vēsturniekiem. Vairosim savas un sabiedrības zināšanas par vēsturi. Gribam izklīdināt sabiedrībā esošos un dažbrīd apzināti kultivētos mītus par “melno racēju” nodarīto postu un, ja tāds ir, mazināt, un izskaust to
