www.bauskasdzive.lv
Nākotnē zemniekus vajadzētu finansiāli atalgot par dabai draudzīgu saimniekošanu, nevis tikai nemitīgi kontrolēt un sodīt. Tā, prezentējot ziņojumu par lauksaimniecības nākotni, akcentēja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Minēto dokumentu sagatavoja stratēģiskā dialoga grupa, kas tika sasaukta pēc plašiem zemnieku protestiem, kas pēdējā laikā ir norisinājušies daudzviet Eiropā.
Spēja vienoties
Stratēģiskā dialoga mērķis bija apsēdināt pie viena galda dažādu zemnieku, pārtikas nozares, vides un patērētāju aizstāvju pārstāvjus, lai mēģinātu rast kopīgu skatījumu par lauksaimniecības nākotni mūsu kontinentā.
Tādēļ zīmīgākais šīs grupas sagatavotajā gala ziņojumā ir tas, ka visas 29 iesaistītās organizācijas ir spējušas vienoties par kopīgu skatījumu. Tā galvenais uzsvars ir salāgot cīņu pret klimata pārmaiņām ar iespēju zemniekiem pienācīgi nopelnīt.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja, ka viņa vēlētos, lai mazie zemnieki, kas, pēc viņas teiktā, veido 65 % no visām fermām, tiktu mazāk kontrolēti un vairāk motivēti: «Es gribētu, lai sistēma mainītos tā, lai pareizo paņēmienu izmantošana, kā arī pareiza attieksme pret dabu un sadarbošanās ar to tiktu atalgotas. Par principu ir jākļūst tam, ka jūs tiekat nevis nemitīgi kontrolēti un sodīti, bet gan tiek radīti pareizi stimuli, kas padarīs zemniekus par labākajiem dabas aizsardzības vēstnešiem.»
Tādēļ fon der Leiena sola, ka pirmajās simt dienās, kopš tiks apstiprināta viņas jaunā komisija, tiks sagatavoti konkrēti priekšlikumi lauksaimniecības nozares pārmaiņām.
Mērķtiecīgāks atbalsts un patērētāju ieradumu maiņa
Jau tagad ir skaidrs, ka būs jāpārskata arī kopējā lauksaimniecības politika, kas, cita starpā, nodrošina zemniekiem dažādus maksājumus.
Stratēģiskā dialoga vadītājs profesors Peters Štrošneiders uzskata, ka subsīdijām turpmāk būs jākļūst mērķtiecīgākām: «Novirzīt atbalstu tiem, kam tas ir visvairāk nepieciešams, nozīmē novirzīt atbalstu mazām un jauktām saimniecībām, jauniem lauksaimniekiem, jaunpienācējiem, kā arī saimniecībām, kas atrodas reģionos ar ierobežojošiem dabas apstākļiem.»
Liels uzsvars ieteikumos tiek likts arī uz patērētāju ieradumu maiņu. Mums visiem būtu jāsāk uzturā patērēt vairāk augu, nevis dzīvnieku izcelsmes produktu, jo tas ir planētai draudzīgāk un cilvēkiem veselīgāk.
Valdībām šajā procesā vajadzētu atvieglot patērētāju izvēli ar dažādu marķējumu, kā arī nodrošināt kompensācijas lopu fermām, kuru ienākumi samazināsies.
Dokumentā tiek runāts arī par zemnieku pozīciju stiprināšanu sarunās par produkcijas cenu.
«Mums ir jānodrošina godīgi un pienācīgi ienākumi mūsu zemniekiem, jo, pateicoties viņiem, Eiropā ir pasaulē labākās kvalitātes pārtika. Viņiem ir jāspēj dzīvot tādos apstākļos, kā viņi ir pelnījuši. Līdztekus tam mums vajadzētu uzmanīgi izpētīt lauksaimniecības un pārtikas biznesa vērtību ķēdi, jo bieži vien mēs redzam, ka zemnieki tajā ir vājākais posms. Daži ir spiesti regulāri pārdot savu produkciju zem pašizmaksas. Tā tas nevar būt,» sacīja fon der Leiena.
Patērētāju sargi no organizācijas BEUC īpaši izceļ ieteikumu mainīt valsts iepirkumu nosacījumus, iekļaujot tajos kritērijus, kas mudinātu iegādāties veselīgu pārtiku no videi draudzīgām saimniecībām ar augstiem dzīvnieku labturības standartiem.
Tāpat tiek uzsvērts arī aicinājums pārtikas ražotājiem mainīt receptes, lai to produkti kļūtu zaļāki un veselīgāki. ◆
Teksts – ARTJOMS KONOHOVS, Latvijas Radio korespondents Briselē, un EURANET PLUS
Reklāma