Monopols kādā nozarē neveicina pakalpojuma kvalitāti.
Monopols kādā nozarē neveicina pakalpojuma kvalitāti. To apliecina lielākais interneta nodrošinātājs Latvijas laukos “Lattelecom”, arī elektroenerģijas piegādātājs “Latvenergo”. Kad šo uzņēmumu darbā kaut kas nojūk, alternatīvas nav. Elektroenerģijas padeves pārtraukšanas gadījumā to izjūtam jo īpaši. Ko šādās situācijās darīt, viennozīmīgas atbildes nav. Ir diennakts palīdzības tālrunis, viens numurs visai valstij. Sazvanīt informācijas pieņēmējus – tā ir liela nervu pārbaude ikvienam. Pieļaujot, ka palīdzības dienestā dispečeri bieži vien ir noguruši, var saprast viņu neiecietību. Viņiem tādu bez elektrības palikušo katru dienu ir desmitiem vai simtiem. Bet tā sieviete, kura sēd tumsā, dažreiz arī aukstumā un bez ūdens, garos gaidīšanas signālus klausoties, jūtas jo bezcerīgāk. Un acīs riešas asaras.
Asaras acīs, balsī bija arī kādai codietei, kura nedēļas sākumā piezvanīja uz redakciju. Elektrība pazudusi. Kamēr bojājums pieteikts “Latvenergo”, krietns laika sprīdis pagājis. Tad atkal mokpilna meistaru gaidīšana. Kad zvanīja atkārtoti un centās savu sāpi vēlreiz izklāstīt, nācās uzklausīt skarbus pārmetumus. Kad meistari beidzot sagaidīti, prieks par viņu veikumu izrādījās gaužām īss. Stundu pēc elektriķu rosīšanās spuldzītes izdzisa. Atkal zvanīšana, skaidrošanās, bāršanās un asaras. “Sirds pilna, nezinu vairs, kam sūdzēties, kam palīdzību lūgt. Bet pa visu šo bardaku inkubatorā ieliktie pussimts cālīšu pagalam.”
Sazinoties ar atbildīgām “Latvenergo” amatpersonām, noskaidrojās, ka meistari braukuši, līdzko bijusi iespēja. Līnija nav vairs jauna, bojājumi atkārtojušies. Bijis vajadzīgs ilgāks laiks, lai tos novērstu. Pārmest it kā nevar, vīri strādā. Bet lauku saimnieces arī žēl.
