Šīgada lielo kultūras un valstisko notikumu fonā maz dzirdams Leonīda Breikša vārds.
Šīgada lielo kultūras un valstisko notikumu fonā maz dzirdams Leonīda Breikša vārds. Šķiet, ka dzejnieka 90 gadu jubilejai tika pievērsta lielāka uzmanība. Toties laukos un mazpilsētās daudzviet patriotu atminas, gan jau arī Rīgā – šaurākās aprindās. Leonīda Breikša atceres pasākumiem ir liela nozīme jaunatnes patriotiskā izglītošanā.
Ne velti Vecumnieku vidusskolā 11. aprīlī notiks vienota literatūras stunda vecākajām klasēm, veltīta dzejnieka dzīvei, darbiem un idejām, kuru vadīs skolotāja Skaidrīte Leveika. Lai nu kā, tomēr šis ir dzejnieka laiks. Visi atceramies, cik dzejnieka vārds un darbi bija nozīmīgi Atmodas laikā, cik daudzus stiprināja nebrīves gados. Atmoda noplaka, daudzi ierāvās sevī, vīlāmies, taču Dievs ir uzticams. Viņš ir klausījis gan Leonīda Breikša rakstītās lūgšanas, gan mūsu un mūsu tēvu paaudzes saucienus un nopūtas uz Viņu.
Mūsu tautu gaida jauna, daudz spēcīgāka atmoda. L. Breikšs rakstīja par ilgstošu tautas uzplaukumu un labklājību. Arī daudzās kristīgajās draudzēs ir liecības par to. Tikai jāsadzird un jāsaņem sirdī šī vēsts. Dzejnieks daudz runāja par vienotību un, dievbijīgs būdams, saprata, ka Dievs ir jebkuras tautas veidotājs un uzturētājs, un svētību mēs varam piedzīvot, katrs personīgi uzticoties Viņa Dēlam Jēzum Kristum kā Glābējam, savas dzīves Kungam, tad arī, dzejnieka vārdiem runājot, “tiksim sakausēti vienā”.
Mūs neizvedīs politiski “mesijas”. Vecumnieku baznīcā virs altārgleznas lasāms uzraksts: “Viens ir jūsu Vadonis – Kristus.
