Lielveikala TOP kafejnīca ir kafe vai dzertuve?

Kā jau jebkurā kafejnīcā, mierīgi apsēdāmies, lai izvēlētos no ēdienkartes ko pasūtīt un vēlējāmies mierīgi apspriest seminārā dzirdēto. Taču pretim mūsu galdiņam notika darbinieku jubilejas svinēšana ar skaļām bļaušanām, kas traucēja mums sarunāties, viena no «party» svinētājām – un cik sapratu arī pati pasākuma vaininiece (jubilāre), vairākas reizes pieskrēja pie mūzikas centra un skaļumu uzgrieza uz maksimālo, tad mums-klientiem sarunāties vairs nebija iespējams,bet gan spiestā kārtā klausīties viņu klaigās, jo jubilāre tika ar krēslu celta daudzas reizes gaisā (tas ir normāli, jo viņa taču bija jubilāre :)).

 

Tās maiņas bārmene arī pievienojās šim bariņam ik pa brītiņam, lai iedzertu kādu malku vīna ( darba laikā un klientu klātbūtnē – ko tas liecina par bārmeni?). Ilgi nebija jāgaida, mans pasūtījums tika atnests, taču nedaudz izmainīts, jo pasūtītās vistas filejas ar dārzeņiem vietā man atnesa tikai dārzeņus. Ja nebūtu pasaukusi bārmeni, viņa arī nebūtu pienākusi un atvainojusies par sajauktajām porcijām (sekas alkohola lieošanai darba laikā ir manāmas)!! Tā klaigas un ālēšanās turpinājās visu mūsu vakariņošanas laiku. Pametot šo dzertuvi (atvainojos, bet par kafejnīcu nenosauksim šādu vietu), ar māsu nospriežam, ka ši ir pēdējā reize, kad šeit iegriežamies, šinī ārprātā, Sievietes un vīrieši to sadzirdēja un kāda sieviete ar gaišiem matiem atkliedza – “Kāds ārprāts tad te ir? Mēs esam veikala TOP darbinieki un mēs svinam jubileju un esam paši labākie!”

Es saprotu, ka ir vēlme svinēt savas jubilejas, bet ne jau klientiem redzot bārmenei jālieto alkohols, darbiniekiem jāgroza mūzikas atskaņotāja skaņa disenes skaļumā, jākliedz un jātrako pa kafejnīcu klientiem redzot. To visu dariet ārpus darba laika. Biju domājusi, ka ši ir solīda iestāde, bet nu manas domas ir mainījušās par šo vietu. Kā to nosaukt? -par visatļautību vai – kā maksā tā strādā?