Baznīcā attīsta Dieva dotos talantus. Svarīguma ziņā mūzika ir nākamā aiz teoloģijas – tā savulaik rakstīja Mārtiņš Luters.
Baznīcā attīsta Dieva dotos talantus
Svarīguma ziņā mūzika ir nākamā aiz teoloģijas – tā savulaik rakstīja Mārtiņš Luters. Izpildot garīgo mūziku, ļoti liela nozīme ir tam, cik dziļi ticības dzīvē cilvēks ir iesaistījies ar sirdi, uzskata baušķeniece Diāna Siliņa. Viņa 12 gadu ir Bauskas Svētā Gara luterāņu baznīcas ērģelniece.
Spēlē septiņus instrumentus
Diāna ir diplomēta baznīcas mūziķe. Profesiju viņa ir ieguvusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā. Šāda studiju programma vairs netiek piedāvāta, tādēļ Diāna uzskata, ka viņai ir laimējies. Mūziķe spēlē arī vijoli, klavieres, akustisko basģitāru, blokflautu, metāla pūšamos instrumentus un kokli. Jau ceturto gadu viņa vada luterāņu draudzes kori. Arvien biežāk svētdienas dievkalpojumos un psalmu dziedājumos, kas baznīcā notiek ik ceturtdienu, pavadījumam tiek izmantotas ģitāras. Šo instrumentu spēlē arī Diānas dzīvesbiedrs – mācītājs Aivars Siliņš – un vairāki draudzes jaunieši.
“Ģitāras klusinātais un melodiskais skanējums, ko bagātina skaistas, dzidras balsis, mūsdienu cilvēkus īpaši uzrunā. Esam ieguvuši kopīgas muzicēšanas vērtīgu pieredzi, Adventes pirmajā svētdienā baznīcā rīkojot Ziemassvētku korāļu dziedājumus ģitāru un vijoļu pavadījumā visām Bauskas prāvesta iecirkņa draudzēm,” tā Diāna.
Noder prasmju kopums
“Esmu izveidojusi bērnu un jauniešu ansambli, kas parasti uzstājas svētkos ar speciāli sagatavotu programmu. Sastāva dalībniekiem ir tīras balsis bez virstoņiem, viņi dzied ģitāras pavadījumā. Šogad dievkalpojumā, grupai izpildot renesanses stila sakrālās melodijas, pirmo reizi izmēģinājām arī bungas. Tās spēlēja mana māsa Marika Antonova. Baznīcās arī senatnē ir skanējuši dažādi instrumenti. Tomēr mūzikai liturģijā nav galvenā nozīme, jo centrā ir un paliek Dieva vārds,” teic Diāna.
Katru svētdienu ērģelniece spēlē Bauskas un Iecavas luterāņu draudžu dievkalpojumos, bet reizi mēnesī – Bērsteles baznīcā. Ik ceturtdienu Bauskas luterāņi baznīcā dzied psalmus. Pieredzē dalās Diāna: “Ir tāda izjūta, it kā mēs visi reizē elpotu. Psalmus mēs dziedam a cappella. Gan dievkalpojumos, gan vadot dziedāšanu, man noder prasmju kopums, ko esmu apguvusi mūzikas specialitātē. Esmu novērojusi, kā draudzē uzplaukst citu cilvēku talanti, bet esmu arī pārliecinājusies, ka profesionāli spožs izpildījums kļūst salts un neizteiksmīgs, ja dziedātāju sirdis nevibrē līdzi sakrālo tekstu un mūzikas jēgai.”
Sarūgtina banalitātes
Korāļus, ko draudze dzied dievkalpojumos, vadoties no sprediķa satura, mūziķe izvēlas pati. Luterāņu dziesmu grāmatā ir 584 melodijas, tāpēc ir lielas iespējas variēt. Diāna domā, ka ir pienācis laiks psalmu un korāļu arhaiskos tekstus tuvināt mūsdienu leksikai. Dziesmu vārdus, kas tulkoti vairāk nekā pirms 100 gadiem, jauniem cilvēkiem ir grūti uztvert un saprast. Diemžēl latviešu mūsdienu komponisti vairāk nesacer korāļus kā Jāzeps Vītols un Alfrēds Kalniņš. Taču visvairāk Diānu sarūgtina Latvijas Kristīgā radio repertuārs: “Kā tik bezvērtīgu, banālu un primitīvu mūziku, kas gandrīz visu diennakti skan ēterā, var nodēvēt par garīgu un nekritiski izplatīt pasaulē? Tas ir nožēlojami. Ja klausītāji neprotestē, tad acīmredzot šāda stila mūzika Latvijā ir pieprasīta.”
Diāna Siliņa ir ieguvusi kultūras vēstures pedagoģes kvalifikāciju un strādā skolā. Abas radniecīgās specialitātes cita citu veiksmīgi papildina. Saviem audzēkņiem skolotāja spēj sniegt ne vien zināšanas, bet arī piedāvāt pasaules skatījuma padziļinātu modeli.
Siliņu ģimenes aizraušanās ir kopīga mājas muzicēšana. “Es un vīrs samērā bieži spēlējam ģitāru. Atskaņojam arī roka klasiku, latviešu dziesmas. Tā ir brīnišķīga atslodze un atbrīvošanās. Kopīga muzicēšana ir divu cilvēku saprašanās bez vārdiem. Šis ģimenes dzīves aspekts man ļoti patīk. Žēl, ka brīva laika ir pārāk maz,” atklāj Diāna.
