Aizraušanās. Baušķenieku Edvīnu Hegenbartu visu mūžu interesējusi numismātika.
Aizraušanās. Baušķenieku Edvīnu Hegenbartu visu mūžu interesējusi numismātika
Apskatot savu monētu kolekciju, Edvīns Hegenbarts saka: “Lielākais gandarījums ir iegūt informāciju par monētu, kuras raksti nav viegli nolasāmi. Tā parasti ir kolekcijas veidošanas grūtākā daļa – uzzināt, kas par naudu un kāda ir saistība ar vēstures notikumiem.”
Kaislīgs kolekcionārs
Edvīns Hegenbarts krāj daudzas lietas. Viens no lepnumiem ir grāmatas, tām ir taisīti speciāli plaukti. Ir arī eksotiskākas kolekcijas. Viena no tām – apmēram 1000 plates, to skaitā arī diezgan senas. Lielākā daļa kolekcijas ir padomju laika liecinieces. Pagaidām galvenā problēma – kā tās visas kvalitatīvi sarakstīt CD matricās. Pēc tam varētu uzdāvināt muzejam.
Cita aizraušanās – dažādu veidu vardes, pārsvarā keramikas. Pie vaļaspriekiem pieskaita arī savu kaklasaišu kolekciju, vēlmi ceļot un teātri. Tēvs savulaik dēlu raksturojis īsi: “Plaša profila haltūrists.”
Nauda nāk
Aizraušanās ar monētu krāšanu Edvīnam radusies jau bērnībā. Pirmās savāktās monētas pat atmiņā vairs nav palikušas. Daudz monētu ir iegūts, daudzas atdotas, bet pamazām kolekcija izaugusi. Lai to sakārtotu, vajag daudz laika un uzmanības, bet tā visa ir pamaz.
Mūsdienu naudu, par kuru varētu ko nopirkt, vēl nav iznācis atrast. Toties senlaiku monētas dažreiz tīri vai skrien virsū. Draugi smejas: “Nauda pati pie tevis nāk!” Fenomenālākais gadījums – padomju laikā uz ielām kaisītos pelnos atrastas vairākas Latvijas laika sudraba monētas.
Dažreiz monētas tiek dāvinātas, citreiz parastam cilvēkam nevajadzīgos vara gabalus pārdod par vara iepirkšanas cenu, jo dažreiz tādam mērķim arī tās tiek savāktas – pārdošanai krāsaino metālu uzpircējiem. Citreiz gadās nepatīkamāki gadījumi. Atnes monētu un stāsta: “Izraku, bet tāda apsūbējusi. Tad ar smilšpapīru noberzu skaistu un spīdīgu.”
Edvīns galveno uzmanību velta monētām, kurām ir sakars ar Latviju. Kolekcionārs smej: “Kas tik mums ir pāri gājis!” Bet uzzināt ko par monētām neesot viegli. Katalogus ar precīziem aprakstiem un informāciju ir grūti iegūt. Viens no kolekcionāra sapņiem – savākt vismaz pa monētai no visām pasaules valstīm. Pagaidām līdz piepildījumam gan vēl tālu.
Interesanti stāsti
Monētas ir lietotas arī citādi. Edvīns rāda Krievijas caristes laika piecu kapeiku monētu ar ievīlētiem robiem un stāsta: “Šī prakse ir no ļoti seniem laikiem. Vista salauž kāju. Lai ātrāk sadzītu, vara skaidiņas ievīlē barībā, vista arī apēd. Kad nokauj, tad var pamanīt, ka ap lūzuma vietu izveidojies vara riņķītis.”
Interesants eksemplārs ir arī Krievijas cara laika divas piecu rubļu papīra naudas zīmes. Abām ir vienādi sērijas numuri. Pirmajā pasaules karā kaimiņu valstis esot grāvušas kaimiņu ekonomiku, ieplūdinot viltotas naudas zīmes, lai izraisītu inflāciju. Iespējams, ka abas ir viltojumi.
Interesanta ir veca amerikāņu viena centa monēta. 19. gadsimtā sakari ar Ameriku bija visai reti, un vienīgais skaidrojums, kā monēta varēja ierasties Latvijā, ir saistīts ar Krišjāņa Valdemāra iedvesmoto kustību “Latvji, brauciet jūriņā!”. Tad arī kāds no jūrniekiem varēja atvest mājās šo monētu.
