Jubileju svin dvīnes Velta un Elga Vecumniekos.
Jubileju svin dvīnes Velta un Elga Vecumniekos
Brīvās Latvijas laikā dzimušas, vācu iebrukuma posmu mierīgi pārdzīvojušas un komunisma skarbajos laikos uzaugušas, abas sievietes piedzīvojušas raibu, daudziem laimīgiem brīžiem bagātu mūžu. Aprīlī Velta Burka un Elga Mētra svin 70. dzimšanas dienu.
Stirnas zupa
Dzimtā māja bija Vecumnieku pagasta “Loķi”. Tā bija abu māsu bērnības zeme, par kuru saglabājušās vislabākās atmiņas. Ap māju bija koki, meitenes dārzā spēlējās. Par mantiņām vasarā kalpoja pienenes un citas puķes, jo mūsdienām raksturīgu rotaļlietu nebija. Ģimenē auga arī brālis.
Vācu armija kara laikā “Loķu” mājās turēja zirgus, arī kara virtuvi. Dvīnītes zirgus dievināja jau no bērnības. Dārzā tika plūktas pienenes, gārsas, cita zāle, pavasarī un vasarā ar to baroja zirgus. Vācieši pret ģimeni izturējušies ļoti labi. Ik pa brīdim ļāvuši sēsties zirga mugurā, meitenes par to bijušas ļoti laimīgas. Mājās īpaši laba pārtikšana nebija, tāpēc ik pa brīdim no vācu lauku virtuves atnestais katliņš uzņemts ar prieku. Karavīri mežā mēdza medīt stirnas un vārīt zirņu zupu ar stirnas gaļu.
Padomju armijas ienākšana radīja nomācošu gaisotni. Karavīri bijuši rupji un reizēm rāvuši nost drēbes, ja tās bija viņiem iepatikušās.
“Ānepels adolav”
Sākoties saimniecību apvienošanai kolhozos, viss mainījās. Veltai un Elgai bija tikai 11 gadu, kad mājas staļļos tika izmitināti kolhoza zirgi, bet kaimiņos, pie māsīcām, – jauni kumeļi. Tas gan vairāk bija mierinājums, jo zirgi patika ļoti – tās esot visjaukākās bērnības atmiņas.
Kopā ar māsīcām tika izdomāta slepena valoda. Galvenais – lai pieaugušie nesaprastu, kādas blēņas atkal ir prātā. Šajā valodā izdevies ielauzīties ļoti veiksmīgi – vārdi tiek izrunāti no otra gala, un abas māsas to prot izdarīt tekoši. Savulaik ir pat aicinātas par to pastāstīt “Ainas šovā”.
Bērnībā galvenā nodarbošanās bijusi jāšana ar zirgiem. Tika veidoti šķēršļi, jāja arī uz sacensībām. Velta atceras, ka esot izdevies savaldīt niķīgāko kumeļu, par ko toreiz bijusi ļoti lepna. Elga uzsvēra, ka tajos laikos zirgiem bija ļoti liela vērtība.
Kilometrīgā vaga
Jaunības gados bija jāsāk ierastie kolhozu darbi – govju slaukšana, rudzu kūlīšu siešana. Māsas izvēlējās apgūt dažādas profesijas – Elga ieguva traktoristes izglītību, Velta izmācījās par vecāko pārzini un sāka strādāt par pārdevēju.
Elga Mētra tā arī visu mūžu nostrādāja par traktoristi. Darba apstākļi bijuši dažādi – citu reizi nācās celties trijos no rīta, kad Beibežu izmēģinājumu stacijā pļāva zāli. Dažreiz, kad bija karstas dienas, ara pa nakti. Savulaik vienā laukā vaga bija gandrīz kilometru gara, varēja pa vidu pat pasnaust. Ziemā nācās strādāt mežā, vedot ārā uz ceļa baļķus. Strādnieku kompānijā viņa bijusi vienīgā sieviete, toreiz arī iesaukta par Pelīti. Darba laikā nomainīti četri traktori, no kuriem viens īpaši iemīļots. Savukārt Velta Burka vispirms strādāja Rīgā par pārdevēju, pēc tam Vecumniekos.
Elgai ģimenē ir viens dēls – Guntars, Veltai – divas meitas – Ilva un Evija. Tagad Elga darbojas savā lauku mājā, nodrošinot ar malku un gādājot par mājas soli. Velta ik pa brīdim centīgi rušinās piemājas dārziņā, reizēm aizbraucot kaut ko pārdot arī uz Rīgas tirgiem.
