Vēstures mozaīka. Bandīti atpūšoties vietējā klosterī.
Pārlapojot 1984. gadā izdoto Jāņa Lapsas “Naftas grāmatu”, atradu dažus ar Bauskas rajonu saistītus aprakstus. Vienā no tiem stāstīts par Skaistkalni. No konteksta var saprast, ka notikumi risinās 1949. gada otrajā pusē un J. Lapsa tolaik bijis laikraksta “Bauskas Darbs” korespondents.
Žurnālista komandējums
“Redakcijas komandējums mani aizveda uz Bauskas apriņķa ciematiņu ar grandiozu baznīcu un klostera ēku terasveida pakalnē. (..) Abi ar partorgu bijām pārguruši no sarunām par slaucējām, sienas avīzēm un politpulciņiem un jutāmies bezgala atviegloti, kad valodas pārmijās uz citām sliedēm. Partijas darbinieks sāka stāstīt, kā pirms neilga laika likvidējuši pēdējo bandu, kas dedzinādama un slepkavodama terorizēja zemniekus un kavēja kolektivizāciju. Pēc nakts sirojumiem bandīti atpūtās… vietējā klosterī. Viņi paņemti aiz čupra kopā ar atbalstītājiem talāros, un lielajā klostera ēkā tagad saimniekoja viens vienīgs cienīgtēvs.”
Arestē mūkus
Mūsdienās ir iespējams noskaidrot patiesību. Tā ļoti atšķiras no J. Lapsas rakstītā. Patiesībai atbilst fakts, ka 1949. gadā tika arestēti Skaistkalnes klostera kapucīņu mūki un vairākas ar viņiem saistītas personas. Aresti turpinājās arī 1950. gadā, un pretpadomju darbībā apsūdzētās personas notiesātas uz desmit gadiem spaidu darbu nometnēs. Klostera ēkā no 1945. gada novembra līdz 1947. gada jūlijam slēpās viena padomju varas iestāžu vajāta persona, kura kādu laiku bijusi lietuviešu nacionālo partizānu vienības sastāvā – Augusts Simsons. Viņu arestēja 1950. gada februārī Siguldā.
1905. gadā dzimušā skaistkalnieša A. Simsona krimināllietā lasāmās liecības ļauj izdibināt patiesību. No padomju varas skatpunkta A. Simsons piederēja pie “ekspluatatoru šķiras”, jo viņam bija kokzāģētava un divas kuļmašīnas, vīrs nodarbināja divus strādniekus. 1941. gada 14. jūnijā izsūtīja viņa brāli Jāzepu Simsonu un māsu Katrīnu Kazūnu. Pēc vācu ienākšanas A. Simsons kā bijušais aizsargs iesaistījās Skaistkalnes pagasta pašaizsardzības vienībā un piedalījās padomju varas aktīvista Upelnieka arestēšanā.
Viltus mežabrālis
1944. gada rudenī čekisti A. Simsonu arestēja un pratināja. Viņu atbrīvoja tikai pēc tam, kad Bauskas čekas priekšnieks Bogdanovs piespieda parakstīt solījumu kļūt par “stukaču”. Čekisti A. Simsonam piešķīra segvārdu “Zemnieks”. 1945. gada martā Bogdanovs viņam deva uzdevumu – doties mežā un iefiltrēties mežabrāļu vienībā. A. Simsons aizgāja mežā, sastapa lietuviešu partizānus, bet čekistu uzdevumu nepildīja.
Līdz 1945. gada maija vidum viņš atradās aptuveni 70 vīru lielā partizānu vienībā, kas darbojās Biržu apriņķī Lietuvā. Tajā bija arī A. Simsona paziņa Pēteris Bilstiņš no Kurmenes. Pēc kāda sarkanarmiešu uzbrukuma partizānu nometnei abi latvieši devās prom un turpināja slēpties P. Bilstiņa mājās. Vēlāk nama saimnieks nolēma legalizēties.
A. Simsonam nācās meklēt jaunu slēptuvi. Viņam palīdzēja Skaistkalnes vīriešu klostera pārvaldnieks Miķelis Kļaviņš (tēvs Meinards), kurš uzklausīja A. Simsona grēksūdzi un deva patvērumu. Vēlāk klosterī tika izbūvēta slepena istaba. Tajā varēja iekļūt caur masīvu grāmatu skapi, tā dibensiena kalpoja par durvīm. Briesmu brīžos, kad ēkā ienāca nepazīstamas personas, A. Simsons devās uz slēptuvi. Par to zināja mūki un apkalpojošais personāls. Slēptuve vairāk bija domāta klostera vērtību glabāšanai. Tur atradās senas grāmatas, rokraksti, kapucīņu ordeņa un Skaistkalnes baznīcas arhīvi un nedaudz vērtslietu. A. Simsons nekādus briesmu darbus pa naktīm neveica.
Dramatisks fināls
No 1947. gada vasaras A. Simsons slēpās dažādās Skaistkalnes pagasta viensētās, pēc tam Lietuvā un Rīgā. 1949. gada 25. martā deportēja viņa sievu Annu un meitu Birutu. Vēlāk tika arestēti gan kapucīņu mūki, gan klostera pavāre 1888. gadā dzimusī Magdalēna Jozēna (viņa pabaroja vajāto personu), gan krāšņu mūrētājs Konstantīns Pelšs, kurš bija piedalījies slēptuves izbūvē.
J. Lapsa par slēptuvi raksta: “Te bija ieeja metra pusotra platā spraugā, kas atradās sienā starp divām cellēm. Drēgno telpu apgaismoja spuldzīte (..), un tās gaismā varēja saskatīt dēļu lāvas, uz kurām pēc asiņainām nakts gaitām atvilka elpu sumpurņi.” Secinājumus izdariet paši!
