Klimata pārmaiņas jau ir sākušās. Kad iecavnieks Ilgvars Silgailis apgalvo: «Es gribu saprast pasauli un to, kas ir ārpus pasaules», mani sajūsmina lakoniskās atziņas ietilpība.
Klimata pārmaiņas jau ir sākušās
Kad iecavnieks Ilgvars Silgailis apgalvo: “Es gribu saprast pasauli un to, kas ir ārpus pasaules”, mani sajūsmina lakoniskās atziņas ietilpība. Tajā ietverta visa viņa dzīves programma, domas, darbi un ieceres. Iepriekš, meklējot informāciju par Salgales baznīcu, ar Ilgvaru bijām sazinājušies pa telefonu. Tad viņš ierosināja, ka nākamās sarunas temats varētu būt ekoloģija. Pētnieks domā plašāk nekā vairākums Latvijas iedzīvotāju, kas vides saglabāšanas jautājumus nereti uztver fragmentāri.
Globālā sasilšana un klimata pārmaiņas ir gan zinātnisku diskusiju objekts, gan ikdienas sarunu populārs temats. Cik reāli ir draudi?
– Mūsdienu zinātnē eksistē divas skolas. Vieni apgalvo, ka siltumnīcas efekta lielākā izraisītāja ir ogļskābā gāze. Otrs zinātnieku grupējums globālo sasilšanu saista ar metāna – dabasgāzes – ietekmi. Arī es vairāk nosliecos par labu šai teorijai. Globālā sasilšana sākās jau tad, kad galvenais siltuma avots bija akmeņogles. Tās izrokot no zemes dzīlēm, atbrīvojās milzīgs daudzums metāna. Tagad, kad ziemeļu puslodē strauji sāk kust ledāji, notiek līdzīgi. Sibīrijas tundrā var zemē iedurt mietu un pie cauruma aizdegt sērkociņu – bedrīte uzliesmos kā lāpa.
Austrālijā dzīvo cilvēks, kuram brīnumainā veidā ir izdevies prognozēt beidzamajā laikā pasaulē notikušās kataklizmas. Lai arī es neaizraujos ar visādiem pesteļiem, mani dara piesardzīgu pareģa hipotēze, ka 21. gadsimta beigās Eiropā atkal iestāsies ledus laikmets.
Jūs varat to izskaidrot ar zinātniskiem faktiem? Arī es esmu lasījusi dažas publikācijas, kurās izteikta šāda varbūtība.
– Sāksim ar vienkāršu, visiem labi saprotamu faktu: kādēļ šogad Eiropā nebija īstas ziemas, bet pavasara pirmajos mēnešos daudzviet plosījās sniegputeņi? Tāpēc, ka pagājušajā vasarā Golfa straume bija daudz vairāk sasilusi nekā iepriekšējos gados. Ūdens spēcīgi izgaroja, un radās ļoti daudz nokrišņu. Golfa straume, dienviddaļā sasilstot un plūstot atkal uz ziemeļiem, ir kļuvusi lēnāka. No Grenlandes okeānā ieplūst izkusušie ledāji, kas sastāv no saldūdens. Tas ir vieglāks nekā sāļais jūras ūdens, tādēļ negrimst dibenā un palēnina straumes ātrumu. Pastāv pamatotas bažas, ka tā “mašīna” varētu apstāties pavisam, un tad gan Eiropā sāks valdīt Sibīrijas klimats un vairs nevarēs izmantot patlaban populāros apkures veidus – zemes un saules enerģiju.
Nu, lūk, tāpēc austrāliešu pareģis jau redz drūmu vīziju, ka šī gadsimta beigās Eiropā tiks izcirsti meži, jo cilvēkiem vajadzēs sildīties. Klimata pārmaiņas vissāpīgāk var skart tieši mūsu kontinentu, kas ir atkarīgs no Golfa straumes.
Amerikā un austrumu reģionos šī ietekme nebūs krasa. Kamēr Golfa straume “strādā”, būs silti, taču ziemas tiks atbīdītas uz pavasara pusi, kā jau tagad ir jūtams. Tomēr vienota uzskata šajos jautājumos nav.
Nopietns drauds cilvēces izdzīvošanai ir pieaugošais vides piesārņojums. Kāds ir jūsu – ķīmiķa – viedoklis?
– Lauksaimniecība ASV tiek uzskatīta par neveselīgu profesiju ķimikāliju plašā pielietojuma dēļ, lai gan beidzamajos gados process tiek stingrāk kontrolēts. No bīstamo vielu ietekmes neviens nevar būt pilnībā pasargāts, turklāt Latvijā trūkst gan informācijas, gan zinātnisku pētījumu par sekām. Nesen veikalā “Mājai un dārzam” ieraudzīju milzīgu grāmatu “Latvijā reģistrētās ķimikālijas”. Ak tu Kungs un puķīt, tie cilvēki taču nesaprot, ko viņi dara! Agronomi rīkojas vieglprātīgi, jo aicina lietot ķīmiskus preparātus, bet nesniedz informāciju, kā izsargāties no postošās ietekmes. Par šo jautājumu nopietni interesējos, jo mana meita Māra ASV raksta doktora disertāciju par vides, kurā dzīvo mātes, ietekmi uz bērnu attīstību. Viņa ir veikusi vairākus eksperimentus, pētot bērnu veselību, kuru mājas atrodas augstsprieguma līniju un dzelzceļu tuvumā. Sliežu ceļu uzbērumus, lai neaugtu nezāles, bagātīgi un regulāri apkaisa ar pesticīdiem, bet tas nevar palikt bez sekām.
Mums ir ļoti, ļoti nopietni jādomā par bērniem un jauniešiem. Indīgie ķīmiskie savienojumi un smagie metāli organismā uzkrājas. Aizvien vairāk bērnu cieš no smagām ģenētiskām slimībām, uztveres traucējumiem. Protams, arī sociāliem faktoriem, piemēram, vecāku alkoholismam, ir sava loma, bet vides piesārņojums tomēr ir vislielākais drauds. Nedrīkstētu ļaut miglot sējumus jauniem puišiem, kam vēl nav ģimenes. Lai to dara vecāki vīri!
Bet Latvijā stārķi vēl ligzdo, zemenes un gurķi smaržo!
– Protams, mūsu zemītē vēl ir daudz tīru vietu, arī manā apkaimē Iecavas novadā, un daudz kas ir glābjams. Bet Latvijā nav nekādas kontroles, ko cilvēki izgāž kanalizācijā un saber tīrumā, īstermiņā tiecoties pēc augstākas ražas. Ja Latvijā sāktais saimniekošanas veids turpināsies, ķimikālijas sapurgās gruntsūdeņus līdzīgi kā dažās vietās Ķīnā un Indijā. Dānijā, piemēram, preparātu “Raundaps” ir aizliegts izmantot, toties Latvijā zemniekus mudina to darīt. Holandē vairs nesmaržo ne augļi, ne dārzeņi un nav nevienas stārķu ligzdas, jo ir iznīcinātas vardes. ASV nav kurmju, jo tie pārtiek no sliekām, kas intensīvas lauksaimniecības dēļ ir iznīkušas.
Ar ķimikālijām iznīcinot “ļaunumu” – nezāles un kaitēkļus –, ekosistēmā aiziet bojā arī viss labais. Tad nu jādomā, kā šo procesu kontrolēt. Mēs pērkam Latvijas produktus, domādami, ka tie ir mazāk migloti, taču maldāmies. Indīgo vielu lietošana ir atkarīga no cilvēku godaprāta, bet pie mums diemžēl valda universāls negodīgums.
Kā jūs savas zināšanas ekoloģijā un “zaļo” domāšanu izmantojat sadzīvē?
– Arī es nevaru pateikt, vai nopirktie kartupeļi ir vai nav modificēti. Cenšos nelietot uzturā desas un pusfabrikātus, bet augļus, piemēram, vīnogas, ābolus, un arī traukus mazgāju ar ziepēm. Dēls tās ved no Savienotajām Valstīm, jo tīras ziepes bez piemaisījumiem Latvijā nevar nopirkt. Šis mazgāšanas līdzeklis ir sārmains, bet visas indes ir skābas. Tās var neitralizēt ar sārmu.
Savā piemājas saimniecībā, audzējot ogas un saknes, nekādus pesticīdus nelietoju, kaitēkļu iznīcināšanai izmantoju Bordo šķīdumu un zaļās ziepes. Ja tirgū pērku produktus no tantiņām, man vismaz ir cerība, ka naudas trūkuma dēļ viņas nespēj iegādāties ķimikālijas. Neviens nevar pilnīgi izvairīties no ķīmijas klātbūtnes, un es nepavisam netiecos ap sevi radīt sterilu vidi, bet daudz lasu, meklēju informāciju, domāju par mūsu zemes un planētas nākotni. Esmu sastapis cilvēkus, kuri negrib domāt, tas viņiem ir sāpīgi. Viņi tikai ar rokām un tukšu galvu grib strādāt.
***
Ilgvara Silgaiļa dzīves pieturzīmes
Dzimis 1930. gadā Jelgavas apriņķa Salgales pagastā.
Bēgļu gaitās devies 14 gadu vecumā.
Dienējis ASV armijā.
Ieguvis grādu fizikā, ķīmijā, cietvielu materiālu tehnoloģijās, studējis teoloģiju un astronomiju.
Strādājis ASV pētnieciskajās laboratorijās.
ASV Patentu departamentā ir reģistrēti 22 Ilgvara Silgaiļa patenti.
Iecavas novadā dzīvo 11 gadu.
Salgales luterāņu jaunās baznīcas projekta autors un būvdarbu vadītājs.
