Ceļosim! Fantastiski skati, interesanta pieredze un cieša burzma – tādas ir atmiņas no Itālijas.
Ceļosim! Fantastiski skati, interesanta pieredze un cieša burzma – tādas ir atmiņas no Itālijas
Venēcijas karnevālu uz Latviju neatvedīsi. Tas arī nav nepieciešams, jo mūsu zemei ir savas īpatnības un kultūras pasākumi, kurus kādreiz varbūt arī varētu izkopt un pasniegt. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc uz Venēciju pieredzes apmaiņas braucienā devās Bauskas rajona kultūras darbinieki.
Misas tautas nama vadītājai Sandrai Vēverei visvairāk atmiņā palikuši fantastiskie skati, kurus bija iespēja aplūkot pa ceļam, interesanta pieredze karnevāla laikā un liels ļaužu skaits, pa ielām bija grūti burzmā kustēties. Venēcijā pavadīta tikai viena diena.
Unikālais stikls
Interesanta ekskursija bijusi Vīnē. Ēku kompleksa nosaukums “Hundertwasser-Village”. Galvenā īpatnība – arhitekta Klausa Kalkes veidotais stils, kur nav atrodamas taisnas līnijas, tikai dažādu veidu liekumi. Uz ēku jumtiem aug koki, kāpnes līkumo, un krāsojums ir raibs, veidots līkloču rakstā.
Venēcijā pirmais apmeklējums ir saistīts ar unikālo un slaveno Venēcijas stiklu. Patiesībā jau ilgu laiku to neražo Venēcijā, jo tika patērēts daudz karstuma, šķīda dzirksteles, izdalījās gāze un stikla pūtējus no pilsētas pārcēla uz Murano salu, lai izvairītos no iespējamajiem ugunsgrēka draudiem.
Uz salas ir vairāki stikla izstrādājumu uzņēmumi. Viens apvieno ražotni un veikalu, kas ir arī muzejs. Stikla pūtēji rādīja, kā top daudzkrāsaini stikla izstrādājumi. Savukārt veikalā apskatāmie trauki iedvesmoja skatītājus, tomēr cenas uzreiz atvēsināja. Īpaši skaisti bija apzeltīti stikla izstrādājumi. Pārsteidza stikla pūtēju prasme veidot vāzes, šķīvjus, krūzītes no daudzkrāsaina stikla.
Ceļojums uz Murano salu un atpakaļ notika ar pavecu laivu, kam uz jumta daudzi glābšanas riņķi. Vismaz radusies izjūta, ja ar padrūmā izskata braucamrīku kaut kas tomēr notiek, būs iespēja izglābties.
Demonstrē maskas
Venēcija pārsteidz ar šaurām ieliņām, skaistām un veclaicīgām ēkām un milzu drūzmu. Publika – ļoti raiba. Starp klasiskajām venēciešu maskām ir redzamas daudzu ciemiņu maskas, kuri uz Venēcijas masku festivālu ierodas ar saviem masku veidojumiem – klauniem, bitītēm, akrobātiem. Ciemošanās laikā izdevās piedzīvot divus karnevāla tērpu gājienus. Pirmais bija no rīta. Gājienā bija daudz viduslaiku karnevāla tērpu. Pa priekšu iet taurētāji, karognesēji, tad bruņinieki un galms. Interesanti, ka šādā gājienā maskas parasti noņem.
“Lielākā daļa tērpu tiekot gatavota veselu gadu, līdz piedzīvo atrādīšanu Venēcijas masku karnevālā.”
Leģenda vēsta, ka maskas savulaik radītas, lai aizbaidītu melno nāvi – mēri. Katrai maskai ir sava ideja – nāves maska, āksts, kaķa maska. Kaķa maskas īpaši iecienījuši esot homoseksuāli cilvēki. Masku cenas gan ir ļoti augstas.
Iespaidīgi un majestātiski
Pilsētas lielajā kanālā, kurš ir 30 metru plats, ir vislielākais skaits gondolu. Tās ir skaistas un krāšņas, tomēr brauciens ir ļoti dārgs – katram dalībniekam 25 lati. Uz ielām ir saliktas norādes, kas arī nezinātājam ļauj labi orientēties pilsētas ģeogrāfijā.
Galvenajā laukumā pie Dodžu pils ir liela skatuve, kura šķiet ar ledus gabaliem nosēta. Uz skatuves notika masku konkurss, ar dažādiem uzvedumiem un idejām, kā pasniegt savu masku. Patiesībā pasākums ir ļoti nopietns, jo pirmās vietas ieguvējs saņem gan ievērojamu naudas balvu, gan arī iespēju uzstāties televīzijā.
Turpat netālu ir divi stabi, caur kuriem venēcieši neiet, ekskursanti gan ik pa brīdim izskrien. Starp šiem stabiem savulaik atradās nāvessoda izpildes vieta, tāpēc vietējie māņticīgi cenšas tos ignorēt. Slavenos Venēcijas baložus ieraudzīt lielā barā neizdevās, jo karnevāla dienās viss laukums ir pilns ar cilvēkiem.
No ēkām visspilgtākie iespaidi bija saistīti ar Venēcijas baznīcu. Celta vēl pirms lielās kristīgās baznīcas šķelšanās, tā ir saglabājusi daudz austrumniecisku elementu. Baznīcas iekšpusē visas vitrāžas ir ar stikliem, daudz stikla izstrādājumu ir arī ēkas ārpusē. Dodžu pils bija slēgta, tomēr arī no ārpuses izskatījās iespaidīgi un majestātiski.
Vakarā septiņos no pilsētas aiziet pēdējie kuģīši. Pašā pilsētā kļūst klusi un mierīgi, jo aizbrauc ciemiņi un maskas dodas uz mājām.
Marmora celiņi
Atpakaļceļā interesanta pietura bija Veronas pilsētā, kura lepojas ar klintī iecirstu operas ēku, kurā savulaik bija staļļi, seno gladiatoru arēnu un Šekspīra lugā aprakstīto mīlētāju duetu – Džuljetu un Romeo. Džuljetas statuja ir apsūbējusi laika gaitā, tomēr ir vietas, kuras apmeklētāji uztur spožas, – sievietes parasti pieturas pie Džuljetas rokām, bet vīrieši turot spodras krūtis.
Veronas īpatnība ir no marmora plāksnēm klātie celiņi un laukumi, kuri pat karstās vasaras dienās paliek vēsi.
