Dzīvojot aprūpes iestādē vai sociālajā mājā, iemītnieku miers, veselība un drošība vairāk kā citviet ir atkarīgi no kaimiņiem.
Dzīvojot aprūpes iestādē vai sociālajā mājā, iemītnieku miers, veselība un drošība vairāk kā citviet ir atkarīgi no kaimiņiem. Tie mēdz būt dažādi, liecina Codes pagasta pansionāta “Derpele” pieredze, mēģinot apkarot alkohola lietošanu iedzīvotāju vidū.
Pansionāta direktora Alvja Feldmaņa vēstule ar lūgumu sakarā ar invalīda statusa zaudēšanu un nepiedienīgu uzvedību izvietot divus iedzīvotājus citur nosūtīta rajona Padomei un Bauskas Domes sociālajam dienestam, informē Ina Krūmiņa, rajona Padomes Attīstības un plānošanas nodaļas galvenā speciāliste sociālajos jautājumos.
Lai nodrošinātu kārtību un pasargātu iedzīvotāju mieru, arī Īslīces pagasta pansionātā ir nācies krietni karot ar tiem iemītniekiem, kuriem patīk iešņabot. Tāpēc pēdējos gados nav bijis pat konfliktu, atzīst pansionāta vadītāja Regīna Markovina.
“Stingrākais drauds ir izslēgšana no pansionāta. Ļoti daudz runājam, rājam, pārliecinām. Ja skurbulī notikusi skandalēšana, lieku pēc tam rakstīt paskaidrojumu. Smagākos gadījumos vainīgā uzvedība izskatīta pagasta padomes sociālo jautājumu komisijas sēdē. Savu reizi deputāti komisijas sēdi rīko, atbraucot pie mums. Vienu cilvēku tiešām izslēdzām, un pašvaldībai, kura viņu bija ievietojusi, nācās gādāt citu mitekli. Iecietība un vēlme sadzīvot nepalīdz, ir vajadzīga stingrība,” uzsver Regīna Markovina.
Līdzīga pieredze ir Vecumnieku pagasta pansionāta “Atvasara” direktorei Baibai Kļaviņai. Regulāros iemetējus pat kontrolē, atnākot no veikala. Par pārkāpumiem informē pašvaldību, stingrākais sods ir izslēgšana. Jāņem vērā, ka pilnīgi sociāli neaizsargāti šie cilvēki nav, viņi saņem pensiju. Ja neprot sadzīvot zem viena jumta ar citiem, nākas meklēt jaunu pajumti, piebilst Baiba Kļaviņa.
