Raidījums: Apsver iespēju “Rail Baltica” būvēšanu turpināt pa sākotnēji nesavienotiem posmiem

Finansējuma piesaistīšanas problēmu dēļ Baltijas valstis apsver iespēju “Rail Baltica” būvēšanu turpināt, lietošanai pa posmiem, kas sākotnēji nebūtu savienoti, vēsta LTV raidījums “De facto”.

Šajā nedēļā bija plānots iepazīstināt ar visu plānoto “Rail Baltica” trases izbūves scenāriju pirmajam posmam, taču pēdējā brīdī preses konferenci atcēla, jo plāni atkal mainījušies. Tagad tiekot apsvērta iespēja “Rail Baltica” būvēt tādā secībā, lai varētu sākt izmantot pa posmiem, piemēram, Igaunijas prioritāte ir posms no Tallinas līdz Pērnavai, bet Latvija skatās uz iespēju vispirms tikt pie sliedēm no Rīgas lidostas līdz Lietuvas robežai.

Lai arī vairāk nekā pusotru gadu tiek strādāts pie scenārijiem, kā “Rail Baltica” trases izbūvi sadalīt posmos, lēmuma par trases tvērumu pirmajam piegājienam aizvien nav. Tā vietā veikti ieguldījumi tur, kur zināms, ka pirmajā posmā tālākie darbi nesekos, vēsta raidījums, kā piemēru minot par 20 miljoniem eiro uzbūvēto posmu, kas ietver tilta balstu izveidi Daugavā, blakus esošajam dzelzceļa tiltam. Savukārt jau daļēji izbūvēto Rīgas Centrālo staciju sākotnēji izmantos, lai apkalpotu pasažierus, kas pārvietojas pa līdzšinējā platuma dzelzceļa līnijām.

Igaunijas prioritāte šobrīd esot Tallinas- Pērnavas savienojums, bet tālākais posms līdz Latvijai kavējoties, sarežģīto vides prasību dēļ.

Līdz ar to Latvijā atkal apsverot iespēju plānus mainīt. “Visticamāk, tā sākotnējā ekspluatācijas uzsākšana arī, iespējams, būs fāzēs. Attiecīgi varētu būt noteikti nogriežņi, piemēram, Tallina – Pērnava. Mūsu gadījumā es ceru, ka tā būs, piemēram, lidosta – Kauņa, kur attiecīgi būs iespējams uzsākt vilcienu ekspluatāciju, vēl pirms visa šī līnija būs nepārtraukti savienota,” stāstījis satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Uz jautājumu, cik varētu izmaksāt šāds atzars no Misas līdz Rīgas lidostai, Briškens atbildējis: “Aplēses ir apmēram 1,1 – 1,2 miljardi, bet, protams, tas ir jāskata kontekstā ar to, vai mēs mēģinām šo projektu apvienot ar Rīgas apvedceļu, kas, protams, arī ir nozīmīga vajadzība, un, protams, tas būs atkarīgs no tā, kāda veida finansējuma modelis šeit tiks izmantots.”

Kā atzīmē raidījums, potenciālās izmaiņas savukārt, nozīmē, ka aktuāls kļūst arī jautājums, kas notiks ar otra “Rail Baltica” ietvaros plānotā Daugavas tilta pie Salaspils balstiem, kuru izbūvei jau piešķirta nauda no Eiropas militārās mobilitātes fonda.

“Mēs gribam redzēt progresu pamattrasē. Šodien mēs gaidām nosūtīs ministrijas autorizāciju, lai šos darbus tur uzsāktu. Jo šī tilta projektēšana bija pakārtota tādam scenārijam, kurā mēs šo tiltu būvējam jau pirmajā kārtā. Attiecīgi zeme tur sākts atsavināt, ar īpašumu īpašniekiem noslēgti īres līgumi (..),” stāstīja “EDzL” valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Viss, kas ir izbūvēts vai projektēts “Rail Baltica” ietvaros Rīgas pilsētā, paredzēts tikai pasažieru un vieglo kravu pārvadāšanai. Savukārt smagās kravas, piemēram, militāro tehniku, pa šiem sliežu ceļiem vest nevarēs – tiem bija projektēta trase gar Salaspili.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.