Mājas vārds. Vecsaules pagasta «Kalnāres» savulaik bija vienīgās plašā apkaimē.
Mājas vārds. Vecsaules pagasta “Kalnāres” savulaik bija vienīgās plašā apkaimē
Kolhozu laikos bija brīdis, kad atsevišķas brigādes mēģināja nomitināt vienā vietā. Tādā veidā arī 1958. gadā Edvardam Latūnam pie Likverteniem sāka celt māju. Tā sanāca, ka mode pārgāja, un mājas “Kalnāres” palika vienīgās ilgāku laiku.
Vēji vistas pūta
Edvards un Ruta Latūni apprecējās 1959. gada 31. decembrī – pašā Vecgada vakarā. Ruta tagad, tos laikos atceroties, tikai rausta plecus: “Kāds jaunības trakums jau bija uznācis, ka tieši Vecgada vakarā precējāmies. 5. janvārī vīram bija dzimšanas diena, varēja precēties kaut vai tad. Tolaik es jau biju beigusi Saulaines tehnikumu, iegūstot agronomes profesiju, bet vīrs strādāja kolhozā. Māju pabeidzām 1960. gadā.” Ar Saulaini ir saistīta zīmīga jubileja – šogad mācību iestādei būs 100 gadu. Un tieši Rutas Latūnas kursam aprit puse no tiem – 50 gadu. Uz šiem svētkiem mājas saimniece noteikti došoties.
Ruta atcerējās, ka savulaik pašreizējais asfalta ceļš gājis daudz zemāk, un māja pacēlusies kalnā. Apkārt koku bijis visai maz, tikai lauki, tāpēc vējš varējis ieskrieties ne pa jokam, reizēm neuzmanīgas vistas pagalmā aiznesot pa gaisu labu gabalu. Tāpēc mājas nosauktas par “Kalnārēm” – atradušās taču gandrīz pašā kalna galā. Ziemas arī tolaik bijušas pavisam citādākas – reiz sniegs pat šķūrēts nevis, kā ierasts, gareniski uz ceļa, bet gan pa metram – šķērseniski.
Mazdārziņu kaimiņi
Ar laiku kaimiņu situācija mainījusies – blakus tiek izveidots ceļš, un mazdārziņiem ierādītā zeme tiek centīgi kopta. Pamazām dārziņos saradušās vasarnīcas, no kurām dažas pamazām pāraugušas mājās, kur tagad apmetušies labi kaimiņi. Tie, kas esot ieradušies no Bauskas uz Likverteniem dzīvot, vairs atpakaļ doties nedomājot.
“Kalnāru” saimniece stāstīja: “Mans vīrs veiksmīgi strādāja kolhozā – par traktoristu, kombaina vadītāju, šoferi. Tik labi zemi apstrādāt kā Latūns neviens cits neprata. Kad kolhozi juka, paņēma zemi kā Breša zemnieks un veiksmīgi darbojās. 1998. gadā vīrs saslima ar vēzi. Tad nu dēls Edgars turpināja strādāt zemi un vēl piepirka klāt.”
Latūnu ģimenē izaudzināti divi bērni – Edgars un Dace. Ruta tagad ir vecmāmiņa pieciem mazbērniem un var lepoties arī ar diviem mazmazbērniem.
Mūsdienīga māja
“Kalnāres”, gadiem ritot, mainījušās. Ir sava pirtiņa, dārziņš ar ābelēm, ķiršiem un ogulājiem. Kādreiz lopiņu bijis vairāk, bet tagad palikušas tikai dažas vistas, par kurām arī ir lielas pārdomas, jo putni mēdz kašāties vietās, kur nevajadzētu.
Mājā ir veikts mūsdienīgs kosmētiskais remonts. Centrālā apkure ierīkota jau tad, kad bērni bija maziņi. Ēkai nodrošināta ūdensapgāde, darbojas boilers, tādējādi saimniekošana ir vieglāka. Beidzot pilnveidoti arī telefona sakari, tie tagad ir bezvadu, jo kādreiz ar kabeli bijušas daudzas problēmas. Vienīgā ķibele pašlaik esot internets, kas svarīgs meitai Dacei. Tomēr ir cerības, ka pieaugošais piedāvājums šajā jomā drīz jautājumu atrisinās.
Ruta Latūna pirms pieciem gadiem ir bijusi ārzemēs – Čehijā, Slovākijā, Polijā. Tomēr vēlreiz kur tālu braukt nedomājot. Šajās mājās varot pa vadīt mierīgas vecumdienas un atstāt sakoptu saimniecību mazbērniem.
