Anita Rozentāle
Bauskas muzejā sestdien, 14. septembrī, bija sarīkoti vēstures lasījumi, kas veltīti 80. gadadienai kopš kaujām par Bausku 1944. gada augustā un septembrī.
Vēsturnieki un pētnieki analizēja mazāk zināmus vēstures faktus un apsprieda Bauskas aizstāvju lomu Otrā pasaules kara laikā. Tika akcentēts, ka Bauskas brīvprātīgo dalība pilsētas aizstāvēšanā pret Sarkano armiju ir īpaši izceļama, jo daudzviet citur Latvijā vietējie policisti un aizsargi pameta savas pilsētas un bēga.
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins klātesošos iepazīstināja ar mazāk zināmām 1944. gada Bauskas kauju detaļām. V. Kuzmins ir militārās jomas vēsturnieks, kādu Latvijā maz.
Pētnieks akcentēja, ka Bauskas ainava Otrajā pasaules karā mazāk nopostīta, rētas pilsētā mazākas nekā Rēzeknē, Valmierā vai Gulbenē. Bauska tika sekmīgi aizsargāta, tāpēc arī mazāk sagrauta, turklāt Bauska vairs netika plānota kā kauju centrs, tā palika ārpus sarkanarmiešu un vācu puses karadarbības fokusa. Postījumi pilsētā lielākoties no ielu cīņām, uz Bauskas nomests vismazākais aviācijas bumbu skaits.
Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Uldis Neiburgs klausītājiem pavēstīja, ka viņa interešu lokā ir civiliedzīvotāji un karavīri Otrā pasaules kara laikā. Viņš atklāja, ka tikai vienā vācu dokumentā atradis, kur pieminēts latviešu brīvprātīgo bataljons Bauskā. Joprojām līdz galam nenoskaidrots, kā Uļuka vienība tika saformēta, jo nekādus rīkojumus dokumentos par tās izveidi pagaidām vēsturnieki nav atraduši. Iespējams, tā bija toreizējā Bauskas apriņķa priekšnieka Jāņa Uļuka brīvprātīga iniciatīva un mutvārdu aicinājums iedzīvotājiem pretoties padomju karaspēkam.
Vēsturnieks pastāstīja, ka cīņās par Bausku bijušas iesaistītas šādas latviešu karavīru vienības: 23. policijas bataljons (komandieris – kapteinis Kristaps Brigaders), 322. policijas bataljons (komandieris – kapteinis Alfons Ķikuts), 319. policijas bataljons (komandieris – majors Oskars Tiltiņš), 15. latviešu ieroču SS divīzijas apmācības un rezerves brigādes 1. apmācības bataljons (komandieris – majors Frīdrihs Rubenis) un Bauskas brīvprātīgo bataljons (komandieris – majors Jānis Uļuks). U. Neiburgs izpētījis arī minēto komandieru tālāko likteni pēc kara, piemēram, J. Uļuks miris 1969. gadā Kanādā, Bramptonā.
Šo vēsturnieku iezīmēto laikmeta kopainu ar personisko pieredzi papildināja un paspilgtināja pasākuma apmeklētāju vidū esošais Egils Helmanis no Ogres (Ogres novada domes priekšsēdētājs). Viņa vectēvs Augusts Memmēns bija aizsargs, cīnījās Bauskas brīvprātīgo bataljonā. «Vecvecākiem bija saimniecība Īslīcē. Tikko bija piedzimusi mana mamma. Bēgļu gaitās doties ar zīdaini būtu sarežģīti, jāpaliek un jācīnās. Ja ienāks krievi, atņems visu pēdējo – gotiņu, cūkas, vistas. Ģimene būs nolemta bada nāvei. Brīvprātīgie Bauskā cēlās aizstāvēt savus tuviniekus, savu māju un saimniecību,» stāstīja E. Helmanis. Kopā ar viņu vēstures lasījumos klausījās arī dēls Oskars – Bauskas aizstāvja Augusta Memmēna mazmazdēls.
E. Helmanis «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka vecmāmiņa izmācījusies Kaucmindē, savukārt viņa mamma Aija un tēvs Jānis satikušies studijās Saulaines lauksaimniecības tehnikumā. Helmaņi ilgi meklējuši ziņas par vectēvu Augustu pēc Bauskas cīņām, kas ar viņu noticis, kur viņa kaps. Noskaidrojuši, ka ticis ievainots, nogādāts hospitālī Rīgā, kur miris. Apbedījuma vieta padomju laikā ar buldozeru tikusi nolīdzināta. E. Helmanis aicina valstiskā līmenī sakārtot bijušo cīnītāju likteņu, kapavietu izzināšanas un meklēšanas sistēmu, lai tuviniekiem to atvieglotu.
Vēstures lasījumus apmeklēja ap 20 interesentu, arī vairāki Zemessardzes veterāni no Bauskas 53. bataljona.
Pēc vēstures lasījumiem pulksten 14 Brīvības bulvārī pie piemiņas akmens Bauskas aizstāvjiem notika atceres pasākums, uz kuru pulcējās iedzīvotāji. Pieminot tos, kas pirms 80 gadiem stājās pretim Sarkanajai armijai, uzrunas sacīja muzeja vēstures nodaļas vadītājs, Bauskas novada domes deputāts Raitis Ābelnieks; dobelnieks Harijs Fridemanis no Nacionālo karavīru biedrības, kurš atbalstījis vairāku piemiņas vietu tapšanu Latvijā; jaunieši no Bauskas Valsts ģimnāzijas; Juris Dalbiņš un Oļģerts Līkais no Zemessardzes 53. bataljona veterānu grupas; viena no Bauskas aizstāvjiem – Augusta Memmēna – mazdēls Egils Helmanis.
Reklāma