Jubileju 4. maijā svinēja baušķeniece Ruta Hansena.
Jubileju 4. maijā svinēja baušķeniece Ruta Hansena
Manas mājas ir Latvijā, sirds – Norvēģijā, tā saka Pestīšanas Armijas Bauskas korpusa vadītāja RUTA HANSENA par izjūtām, kas viņā nogulsnējušās mūsu zemē pavadītos 15 gados.
Kopā ar draudzi
Kalnu un fjordu jubilārei gan pietrūkstot, pēc tiem un ziemeļzemē palikušajiem draugiem viņa ilgojoties. Šī mēneša sākumā Ruta atradās Norvēģijā un 4. maijā kopā ar saviem tuvākajiem cilvēkiem svinēja apaļos sešdesmit. Par šo gadskaitli viņa teic, ka cilvēks taču esot tik vecs, cik viņš jūtoties.
Svētdien Bauskā būs Pestīšanas Armijas dievkalpojums un arī dzimšanas dienas svinības Latvijā. Ruta atgādināja, ka tēvs uzskatījis – ar draudzi jābūt kopā visos dzīves svarīgākajos brīžos. Jubilāres abi vecāki visu mūžu kalpojuši Pestīšanas Armijā, un tādēļ arī meita kopš mazām dienām ir iekļāvusies īpašajā ritmā. Norvēģijā un Zviedrijā pārmaiņus dzīvots daudzās vietās. Un tas ir rets gadījums, kad vienā valstī kā Ruta kāds būtu tik ilgā misijā. Šim faktam ir savs skaidrojums: “Ja kaut ko iesāk no pašiem pamatiem, kā tas bija, ierodoties Latvijā, tad vajadzīgs ilgāks periods, lai lietas sakārtotu.” Viņai ļoti patīk mūsu zeme un tās cilvēki, kuri esot piezemētāki un atvērtāki, protot vairāk dalīties ar materiālajām vērtībām un saviem pārdzīvojumiem nekā ziemeļnieki, kurus jubilāre ļoti labi pazīst. Viņa priecājas, ka draugi arī labprāt brauc uz Latviju un Bausku. Bjorns, piemēram, viesojies reizes piecdesmit.
Stiprināt cilvēkā visu
R. Hansena sacīja, ka pašlaik Pestīšanas Armija darbojas 115 valstīs. Latvijā tās atjaunošana bijusi likumsakarīga, jo jau pirmās brīvvalsts laikā nostiprinājušās draudzes, izveidojušās savas tradīcijas. Pēc Berlīnes mūra krišanas viņai radusies iespēja kalpot bijušās Padomju Savienības republikās. Ruta akcentē, ka Pestīšanas Armijas uzdevums ir atmodināt un stiprināt cilvēkā visu – garu, miesu un dvēseli. Strādājot mūspusē, sākotnēji galvenais ir bijis sociālais darbs, kas joprojām turpinās. Taču, kad cilvēks pārvar depresiju un nospiestību, viņš pievēršas Dievam.
Ceturtdienās Bauskā sievietes tiekas mājas savienības nodarbībās, kas organizētas trīs daļās. Vispirms ir Bībeles studijas, pēc tām seko kafijas pauze un sarunas ar dažādu nozaru speciālistiem. Baušķeniece Aija jau daudzus gadus iesaistījusies draudzē un ir gandarīta par guvumu, kas viņu daudzveidīgi bagātinājis. Mājas savienības nodarbībā uzzināts, ka maza auguma sievietēm ir iespēja priekšlaikus saņemt pensiju, un Aija par to atkal ir pateicīga. Veldzējas ceļojumos
R. Hansena teic, ka Dievs viņu ir aicinājis šajā darbā, un, rūpējoties par dzīves pabērniem, sastopoties ar ēnas pusēm, viņa sajūt gandarījumu, ka var kādam palīdzēt un kāda dzīve ir mainījusies. Vieglāk būtu, kad pēc darbdienas var aizvērt durvis un pabūt vienatnē, bet Ruta teic: “Mans darbs ir mans dzīves stils.”
Jubilārei patīk kriminālromāni, tajos viņu saista loģiskās domas virzība, nevis asiņaini notikumi. Draugi, zinot Rutas vaļasprieku, apaļajā dzimšanas dienā uzdāvināja arī jaunu kriminālromānu. Viņa atlicina laiku arī kriminālseriāliem, un iemīļotākie to varoņi ir Erkils Puaro, kā arī neatlaidīgā Flečeres kundze.
Labu noskaņojumu R. Hansenai sagādā saule un siltums, tādēļ viņas daudzajos ceļojumu maršrutos ir dienvidu zemes, kurās iespējams atgūt enerģiju, kā arī iepazīt Pestīšanas Armijas darbību.
