Bauskā 17. maijā pulksten 12 Brīvības bulvārī pie Brīvības pieminekļa notiks Latvijas aizsargu skate, kurā aicināti piedalīties visi patrioti, kuru tēvi un vectēvi Latvijas brīvvalsts laikā bijuši aizsargi un atdevuši savu dzīvību par Latvijas brīvību.
Bauskā 17. maijā pulksten 12 Brīvības bulvārī pie Brīvības pieminekļa notiks Latvijas aizsargu skate, kurā aicināti piedalīties visi patrioti, kuru tēvi un vectēvi Latvijas brīvvalsts laikā bijuši aizsargi un atdevuši savu dzīvību par Latvijas brīvību.
Vēlos pastāstīt, kā veidojās šī organizācija. 1919. gada 20. martā pagaidu valdības ministru prezidents Kārlis Ulmanis un Dr. Valters nodibināja Latvijas Aizsargu organizāciju. Valstij bija vajadzīgi uzticīgi vīri, kas gādātu par kārtību visā Latvijā.
No Pirmā pasaules kara dienām 1914. gadā līdz Latvijas atbrīvošanas beigām Latviju bija pārstaigājuši daudzu iebrucēju karavīri – vācieši, krievi, poļi un citi. No visām šo minēto armiju karaspēku daļām Latvijā klaiņoja dezertieri, marodieri, kas nodarbojās ar vardarbību un laupīšanu. Aizsargu organizācijā stājās Latvijas patrioti, kuri nebaidījās turēties pretim jebkuram valsts un tautas ienaidniekam. 1919. gadā aizsargos bija uzņemti 5833 vīri, bruņoti ar 38 revolveriem un 914 dažādiem citiem šaujamrīkiem. Valdība spēja aizsargu organizāciju apgādāt tikai ar 100 šautenēm.
1939. gadā aizsargu organizācija bija daudzkārt paplašinājusies, apvienojot 68 tūkstošus dalībnieku, tajā skaitā – 45 tūkstoši aizsargu, 12 tūkstoš aizsardžu un 11 tūkstoš jaunsargu. Izveidojās 65 bataljoni un 19 teritoriālie pulki. 13. Bauskas aizsargu pulks tika dibināts 1919. gada oktobrī, pulkā bija divi bataljoni un viens eskadrons. Pulka devīze bija “Par Tēvu zemi dārgo”. 1940. gada 17. jūnijā PSRS Sarkanā armija okupēja Latviju, jau 23. jūnijā visus aizsargus sāka atbruņot. Daudzus arestēja, un arī Bauskas apriņķa aizsargi ir pazuduši pat bez pēdām. Citi bija spiesti doties mežā un sākt cīņu pret iebrucējiem. Sākoties Otrajam pasaules karam, aizsargi stājās cīnītāju rindās un no slēpņiem uzbruka bēgošajiem sarkanarmiešiem, tos sagūstot. Lielākā daļa pēc tam brīvprātīgi stājās kārtībsargu bataljonos un devās uz austrumu fronti, lai cīnītos pret padzītajiem varmākām.
1944. gada februārī pulkvežleitnants Dzenītis sāka atjaunot boļševiku sagrauto aizsargu organizāciju. Šī raksta autors jau 1944. gada marta sākumā 17 gadu vecumā iestājās atjaunotajā aizsargu organizācijā. Pēc Latvijas valsts neatkarības deklarācijas pasludināšanas 1991. gada 4. maijā tika atjaunota arī Latvijas aizsargu organizācija. Tajā šī raksta autors iestājās 1995. gada 11. martā un no 2006. gada ir 13. Bauskas aizsargu pulka komandieris.
Pašlaik Latvijā ir radusies Ribas aizsargu nodaļa, kas, manuprāt, neatzīst Latvijas valsts likumus un nelikumīgi valkā aizsargu formas. Atjaunotās Latvijas aizsargu organizācijas vadītājs un komandieris ir Jānis Struģis.
