Vēstures mozaīka. Saulaines profesionālā vidusskola 19. jūlijā svinēs simtgadi.
Vēstures mozaīka. Saulaines profesionālā vidusskola 19. jūlijā svinēs simtgadi
Bauskas rajonā vienīgajai profesionālās izglītības iestādei un vecākajai latviskās lauksaimniecības skolai valstī ir ļoti plaša un interesanta biogrāfija. Lielā jubileja ir pamatots iemesls pavērt vēstures lappuses.
Nemainīgs mērķis
“Pie Bauskas–Elejas šosejas, nepilnus piecus kilometrus no Bauskas, uz dižu parka koku fona redzams paliels vairākstāvu ēku puduris. Tur atrodas Paula Lejiņa Saulaines sovhoztehnikuma mācību centrs un dzīvojamie nami.” Tā rakstīts izdevniecības “Avots” izdotā bukletā, kas veltīts mācību iestādes 90 gadu jubilejai un kuru sastādījis ilggadējs pedagogs un mācību daļas vadītājs Juris Cīrulis. Šis apraksts aktuāls arī šodien. Taču kopš mācību iestādes dibināšanas 1908. gadā daudz kas mainījies, turklāt vairākkārt – gan skolas atrašanās vieta, gan nosaukums, gan mācību programmas, protams, arī pedagogi un audzēkņi. Nemainīgs palicis tikai viens – mērķis sagatavot sabiedrībai derīgus un profesionālus speciālistus.
Skolas dibinātājs
Pašreizējās Saulaines profesionālās vidusskolas aizsākumi meklējami Jelgavā, kur 1908. gadā Jāņa Bisenieka dibinātā un vadītā Latviešu lauksaimnieku ekonomikas sabiedrība izveidoja zemkopības skolu. Tā bija Latvijā pirmā lauksaimniecības mācību iestāde, kur zinības apguva latviešu valodā. Tajā laikā oficiāli profesionālā skola ar latviešu mācību valodu nevarēja pastāvēt. Tāpēc tā tika dibināta kā vispārizglītojošā skola, kur zemkopība tika mācīta neoficiāli.
Skolas tapšanai šādos apstākļos bija vajadzīga liela uzņēmība, gudrība un diplomātiskās prasmes.
Laiku lokos
Pētot skolas vēsturi, interesanti lasīt dažādu ideoloģiju laikos tapušus aprakstus par skolu. E. Šņore 1954. gadā izdotā monogrāfijā “Saulaines lauksaimniecības tehnikums” citē aprakstu, ko esot sastādījuši mācību iestādes audzēkņi un pedagogi: “..skola jau no paša sākuma kļuva par reakcionāro buržuāziski nacionālo ideju paudēju. Un citādi tas arī nevarēja būt mācību iestādē, kuras audzēkņu lielum lielais vairums bija Zemgales “pelēko baronu” lauku māju mantinieki.”
Savukārt viena no pirmajām skolas audzēknēm Marta Birziņa-Ozoliņa savās atmiņās, kas ievietotas izdevumā “Tēvzemes arāju cilts”, atceras: “..stāsts par Jelgavas skolu skanēja kā mūzika manās ausīs: skola četrgadīga, ar vidusskolas mācību programmu, mācības notiek latviešu valodā, izņemot svešvalodas. .. Skolas nauda centīgiem skolniekiem pazemināta, iespējama pat atlaide, dzīve Jelgavas pansijā lēta, skola abēju dzimumu skolniekiem.” Tomēr, lai cik atšķirīgi būtu dažādos laikos izteiktie vērtējumi, lasot tos, kļūst skaidrs – skola bijusi pieprasīta visos laikos. Allaž skolā bija aktīva ārpusstundu dzīve.
Sākums
Pirmais pasaules karš izspēlēja ģeogrāfisku joku. Jelgavas zemkopības skola nokļuva Rēzeknē. Tur, Tirdzniecības skolas telpās, tā darbojās līdz 1919. gadam. Pēc tam atkal pārcelta uz Jelgavu. Skolai bija arī jauns nosaukums – Latviešu lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības Jelgavas lauksaimniecības vidusskola.
Otro desmitgadi skola sāka kā neatkarīgās Latvijas mācību iestāde. Trešajā desmitgadē atkal notika vairāki zīmīgi pavērsieni. 1930. gadā skola pārgāja valsts īpašumā. Tika mainīts tās nosaukums. Nu tā bija Valsts Jelgavas lauksaimniecības vidusskola.
1936. gadā mācību iestāde tiek pārcelta uz Mežotni un pārdēvēta par Valsts Mežotnes lauksaimniecības vidusskolu. Tā laika audzēkņu atmiņās šis notikums tiek aprakstīts kā ļoti nozīmīgs un emocionāls brīdis. Skolas pedagogs P. Gustavs svinīgajā pasākumā, sākot darbu jaunajā vietā, teicis, ka nu skola beidzot ir atradusi zemi zem kājām.
Interesanti, ka skola darbojusies firstam Līvenam atsavinātā un pārbūvētā muižas kompleksā. Pats Līvens saimniekojis Mazmežotnē un bijis biežs viesis skolas pasākumos. Viņa bērēs 1937. gadā piedalījušies audzēkņi un skolotāji. Taču ar Mežotnes vārdu skola dzīvo tikai vienu gadu. 1937. gadā to atkal pārdēvē, šoreiz par Jāņa Bisenieka Lauksaimniecības vidusskolu, godinot dibinātāja piemiņu. Tuvojās Otrais pasaules karš un jauni pārbaudījumi skolai. Bet tas jau ir cits stāsts.
