Pavasaris rit pilnos auļos, viss plaukst un zaļo, bet teju simtgadīgām liepām Rātslaukumā šis maijs ilgajā mūžā bija pēdējais. Baušķeniece, kas visu mūžu nodzīvojusi blakus bijušajam tirgus laukumam, ar asarām acīs glāsta sulojošo…Ar…
Ar galvas mājienu piekrītu teiktajam. Ikviens «zaļais» apstiprinās, ka kokus un krūmus drīkst apzāģēt un cirst tikai vēlu rudenī un agri pavasarī, kad lapas vēl nav saplaukušas. Taču, spriežot pēc mūsu pašvaldības pasūtījuma izpildītāju rīcības, vislabākais laiks ciršanai un zāģēšanai ir tagad, kad koki pilnplaukumā – kuplu, lapotu zaru kaudzes Rātslaukumā krājas grēdām, domāju, nevienam vien baušķeniekam sirdī iesmeldzas, skatoties uz nocirstajām liepām, kas dzen pumpurus, kuri nekad vairs neuzziedēs un nereibinās ar savu smaržu. Jā, un tas nav vandalisms, bet likumīgi saskaņota rīcība.
Jautāju Domei, cik tad pēdējo trīs gadu laikā pilsētā iestādīti koki? Lūk, atbilde – pērn rīkotajā Hipotēku un zemes bankas talkā Pļavu ielā tika iestādīti vairāki desmiti koku, pirms pāris gadiem tā sauktajā Suņu laukumā – 15 koku, kurus visus nolauza. Arī no «Rimi» laukumā stādītajiem nav ne miņas. Šopavasar vēl neviens nav iedēstīts.
Varu vēl piebilst, ka bērzi aiz rajona Padomes arī nebūs ilgdzīvotāji – četri jau nokaltuši. Asfalts nenodrošina brīvu gaisa un mitruma pieplūdumu koku saknēm. Tāpēc saknes atmirst un koki nokalst. Tāpat parciņš pie Mūsas gājēju tiltiņa, kur it kā tikai nevērtīgas papeļu (neskatoties uz to, ka papeles būdamas ātraudzīgas, ar strauju vielmaiņu, ražo vairāk skābekļa nekā daudzu citu sugu koki, turklāt aktīvi izdala arī fitoncīdus, kas iznīcina cilvēkam kaitīgus mikroorganismus) lapotnes esot, attīstītāju interesēs tiks likvidēts. Nav dzirdēti publiski solījumi, ka to vietā zels tikpat daudz jaunu koku. Šādus faktus varētu uzskaitīt vēl un vēl.
Tiesa, par nozāģētu koku vairs galva nesāp. Sabirušās lapas nav jāslauka. Ēna nekrīt. Zari nekrīt. Stumbri netraucē. Automašīnu stāvlaukumus, privātmājas, veikalus vai benzīntanku var celt uz velna paraušanu.
