Pašvaldībās iedzīvotāju padomes veido kūtri

Tiesības izveidot iedzīvotāju padomes patlaban izmantojušas tikai 15 no 43 Latvijas pašvaldībām, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēdē deputātus informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Ilze Oša.

Viena no 15 iedzīvotāju padomēm savu darbību sāks nākamā gada 1.janvārī.

Oša skaidroja, ka pašvaldības iedzīvotāju padomēm deleģējušas Pašvaldību likumā noteiktās teritorijas labiekārtošanas, kultūras jomas un saimnieciskās darbības sekmēšanas funkcijas. Taču dažas pašvaldības padomēm ir deleģējušas arī sporta un veselības aktivitātes, pašvaldības tēla veidošanu un citas vispārīgas funkcijas.

Viņa uzsvēra, ka iedzīvotāju padomes var veidot gan vienu visai pašvaldības teritorijai, gan katram pagastam atsevišķi. No 15 pašvaldību iedzīvotāju padomēm tikai vienai ir izveidota viena padome visai novada teritorijai.

Pērn VARAM kopā ar sabiedriskās politikas centru “Providus” sagatavoja informatīvu materiālu par iedzīvotāju padomju izveidi, turpinot izglītot pašvaldību darbiniekus par iedzīvotāju padomēm kā vienu no sabiedrības līdzdalības rīku.

Oša skaidroja, ka Pašvaldību likumā jau ir noteikts, ka iedzīvotāju padomē nedrīkst darboties domes deputāts, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks, taču dažas pašvaldības iedzīvotāju padomes nolikumā ir iekļāvušas aizliegumu padomē darboties arī pagastu pārvaldes vadītājam. VARAM ieteikusi šādu praksi pārtraukt.

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa (LRA) un Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš (NA) pauda pārliecību, ka iedzīvotāju padomēs vajadzētu liegt darboties domē neievēlētajiem deputātiem, kuri, kļūstot par iedzīvotāju padomes locekļiem, dezorganizējot padomes būtību un darbu.

“Ja deputāta kandidāts domē nav ievēlēts, tad viņam vajadzētu liegt iespēju četrus gadus būt par iedzīvotāju padomes locekli, jo pretējā gadījumā tiek destabilizēts pašvaldības darbs,” rosināja Važa.

VARAM valsts sekretāra vietniece atgādināja, ka iedzīvotāju padomju izveide nav obligāta, tā ir brīvprātīga iniciatīva. Viņa uzsvēra, ka tas, ka kādā pašvaldībā nav izveidota iedzīvotāju padome nenozīmējot to, ka nenotiek sabiedrības iesaiste pašvaldības darbā. Atsevišķās pašvaldībās aktīvi darbojas apkaimju biedrības, kuras jau pilda iedzīvotāju padomju funkcijas.

“Providus” vadošā pētniece Līga Stafecka atzina, ka iedzīvotāju padomju ievēlēšana Latvijā ir diezgan smagnēja un dažās vietās nav cilvēku, kas vēlētos strādāt iedzīvotāju padomēs.

Viņa uzsvēra, ka aktīvas iedzīvotāju padomes ir labs atbalsts pašvaldībai dažādās krīzes situācijās, jo vietējie cilvēki labi pazīst savus kaimiņus un var viņiem sniegt atbalstu. Tās mazina arī nomales efektu.

Viņa apšaubīja nepieciešamību veidot iedzīvotāju padomes lielās pilsētās, kas dublēsies jau ar esošajām pašvaldību domēm, kā piemēru minot Jūrmalu.

Stafecka informēja, ka “Providus” šoruden rīkos iedzīvotāju padomju forumu, lai dažādu pašvaldību iedzīvotāju padomju locekļi varētu dalīties savā darba pieredzē.