Bauskā pie Brīvības pieminekļa 17. maijā aizsargi un viņiem simpatizējoši iedzīvotāji pieminēja 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma gadskārtu.
Bauskā pie Brīvības pieminekļa 17. maijā aizsargi un viņiem simpatizējoši iedzīvotāji pieminēja 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma gadskārtu.
Cīņās par Latvijas brīvību kritušos godināja mežotnieka Imanta Zeltiņa uzaicinātais Latvijas Aizsargu organizācijas priekšnieks Jānis Strūģis, kura vectēvs bijis aizsargs un Latvijas armijas virsnieks. Jānis Strūģis stāsta, ka viņa vadītās organizācijas biedri propagandē Latvijas vēsturi, lasa skolās lekcijas, kuru saturs saskaņots ar Latvijas Kara muzeju. Kopā ar jaunsargiem Ventspils rajonā tiek meklēti mežabrāļu bunkuri, kapi. Izveidotajā svētvietā šogad 11. maijā notika svētbrīdis, kurā piedalījās daudz jauniešu. Lai finansētu savas aktivitātes, izveidota apsardzes firma. Par iegūtiem līdzekļiem tiek izdota arī vēsturiska literatūra.
Stundu vēlāk pie Brīvības pieminekļa formās, ar karogiem un muzikantiem ieradās codieša Harija Vītola domubiedri un 1990. gadā atjaunotās aizsargu organizācijas vadītājs Aksels Kaimiņš. Runās tika uzsvērts, ka šie ļaudis neatzīst Latvijas valdību, likumus un uzskata to par “promaskavisku kliķi”. Atnākušie īslīcieši Dzintra Dūmiņa, Maigonis Kosis, Emīlija Veļika un baušķeniece Antra Kose atzina, ka simpatizē Daugavas Vanagu organizācijai, aizsargu organizācijai, bet nav tās biedri.
