Bibliotekāru konferencē izskanējušās atziņas.
Bibliotekāru konferencē izskanējušās atziņas
Starptautiskajā bibliotekāru konferencē Bauskā priekšlasījumus sniedza lektori no Latvijas, Lietuvas, Somijas, Anglijas. Konferences tēma šogad bija “Bibliotēka – interesanta jauniešiem”.
Par nullīti un vieninieku
Docente Aiva Kalve iepazīstināja ar pērn izdoto latviešu bērnu oriģinālliteratūru. Par vienu no labākajām pērn bērniem izdotajām viņa atzina Paula Bankovska fantastikas grāmatu “Mazgalvīši spēlē mājās”, savukārt spilgtākā debija bērnu dzejā ir Kārļa Vērdiņa krājums “Burtiņu zupa”. “Tik plaša izjūtu gamma latviešu bērnu un pusaudžu dzejā sen nebija baudīta. Ļoti dinamisks un daudzkrāsains krājums,” tā A. Kalve. Auditorijas interesi raisīja stāstījums par Egila Ermansona literāro pasaku krājumu “Jāpasakas, nēpasakas”, īpaši jautras pārdomas raisa pasaka par vieninieku un nullīti. Savukārt par humānisma paradigmas uzturēšanu krājumā tika uzteikts Māris Rungulis un viņa darbs “Taksis Maksis”.
Liepājas Pedagoģijas akadēmijas pasniedzēja Sandra Okuņeva, stāstot par tulkoto literatūru, atzina, ka pusaudžiem pārsvarā piedāvāti romāni un stāsti, kuru mērķauditorija ir vecumā no desmit līdz 14 gadiem. Darbu tematikā dominējošās ir sirdslietas, ir arī daži interesanti izziņu rosinoši sacerējumi, piemēram, mūziķa Stīvena Iserlisa darbs par neparastiem atgadījumiem dažādu komponistu dzīvē “Kāpēc Bēthovens izgāza zupu”.
Lablasāmības nosacījumi
Grāmatnieks, poligrāfijas dizaina speciālists, rakstnieces Zentas Ērgles mazdēls Artis Ērglis iezīmēja interesantas tendences pusaudžu literatūrā pasaulē, arī Latvijā: “Veidojot grāmatas pusaudžiem, jāņem vērā auditorijas īpatnības. Pusaudžiem televīzijas un videoklipu iespaidā mainījies uztveres cikls. 15 un 40 minūtes ir tie divi optimālie laika nogriežņi, cik ilgi lasītājs spēj piesaistīt uzmanību daiļdarbam. Kad tikko iznāca ļoti biezās grāmatas par Hariju Poteru, Amerikas pusaudži ilgas stundas aizrautīgi sekoja grāmatas notikumiem, līdz sāka sūdzēties par veselības problēmām. Sabiedrības lielākajā daļā zudusi spēja ilgstoši koncentrēties vienai, diezgan vienmuļai nodarbei.
Veidojot darbus pusaudžiem, ļoti jāseko līdzi lablasāmības nosacījumiem. Šajā vecumā ir arī svarīgi uzticēties grāmatai. Neīsto, samāksloto tīņi atšifrēs daudz ātrāk, un tad viņiem uz ilgu laiku var saglabāties neuzticība grāmatai. Šajos daiļdarbos pusaudži grib atpa zīt sevi, ierasto vidi, vienlaikus viņi meklē arī atbildes uz tik daudziem viņus satraucošiem jautājumiem.”
A. Ērglis demonstrēja vairākus aplamus grāmatu dizaina paraugus, kas apgrūtina teksta lasīšanu, uztveri.
Jūtas kā starp savējiem
Par angļu psihologa, arī grāmatu sastādītāja Deivida Kendala nodarbībās vēstīto stāsta Bauskas bērnu bibliotēkas vadītāja Anda Rācenāja: “Bibliotēkās ir jārada pusaudžiem labvēlīga, viņiem saprotama vide. Tai jābūt vietai, kur viņi var “čupoties” kā savējie ar savējiem – paņemt grāmatas, tās lasīt, uzreiz apspriest izlasīto. Ieinteresētību grāmatu pasaulē Deivids atklāja, akcentējot paaudžu saiknes saglabāšanu.”
Lasošākā valsts pasaulē
Ceraukstietei Rutai Dubinskai interesants šķita arī Somijas kolēģes Janas Vasamā stāstītais par arvien pieaugušo somu interesi par grāmatām. Pašlaik somi ir lasošākā tauta pasaulē. Viens no šī sasnieguma veicinātājiem ir valsts atbalsts bibliotēku popularizēšanā.
Interesanta bija arī Lietuvas Nacionālās bibliotēkas pārstāves Miles Peslekienes lekcija. Viņa runāja par mūsu sabiedrībā skaužamu tendenci: “Grāmata mūsdienās kļūst līdzīga produktam, ko pērkam lielveikalā. Tas ir krāšņi iesaiņots, taču piebāzts ar konservantiem. Pircējiem jeb lasītājiem par šādu mantu ātri vien zudīs interese.” Viņa uzteica bibliotekārus, kuri spēj būt palīgi, izvēloties kvalitatīvu preci – labu, katram cilvēkam atbilstošu grāmatu.
