Iecavā uzsāk sagatavošanās darbus “Rail Baltica” pamattrases izbūvei

Latvijā turpinās sagatavošanās darbi, lai līdz šī gada beigām sāktu dzelzceļa projekta “Rail Baltica” pamattrases izbūvi dienvidu posmā, aģentūru LETA informēja AS “RB Rail” pārstāvji.

“RB Rail” norāda, ka šogad projekts pakāpeniski sāk lielapjoma būvniecību. Aktīvi pamattrases būvdarbi notiek Igaunijā un Lietuvā, savukārt Latvijā turpinās sagatavošanās darbi, lai sāktu pamattrases izbūvi.

Līdz gada beigām paredzēts noslēgt būvniecības līgumus vairāk nekā 100 kilometru posmam Igaunijā, savukārt Lietuva gatavojas izsludināt iepirkumus posmiem starp Kauņu un Latvijas robežu. Tāpat arī turpinās būtiski iepirkumi visai “Rail Baltica” trasei, tostarp elektrifikācijas apakšsistēmas un vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības iepirkumi.

Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” ceturtdien SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs skaidroja, ka jebkura būvdarbu procesa sākumā ir vispirms jāveic administratīvie soļi.

“Patlaban ir veikti atmežošanas darbi Iecavas būvmateriālu bāzē, ir pasūtīti aptuveni 100 hektāri pamattrases atmežošanai, tuvākajā laikā plānojam izveidot praktisku būvlaukumu, mobilizēt būvlaukuma bāzi, tostarp elektrības un interneta pieslēgumus, lai izveidotu šo reģionālo bāzi. Un pēc tam varēs vest iekšā visus minerālmateriālus,” norādīja Diļevs.

Komentējot pamattrases būvniecības tempus salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, viņš teica, ka Latvijai paiet ilgāks laiks, lai pabeigtu būvprojektus, bet, viņaprāt, nākamajos gados Latvijas būvniecības temps pārsniegs igauņus un lietuviešus.

Viņš arī sacīja, ka Baltijas reģionā sliedes vidēji var uzlikt no 600 līdz 800 metriem dienā. “Mēs plānojam šos 230 kilometrus līdz 2030.gadam pabeigt, lai varētu palaist satiksmi. Tāds būvniecības temps mums ir jāsasniedz,” norādīja Diļevs.

“RB Rail” informē, ka šonedēļ Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorātā Briselē notika “Rail Baltica” stratēģiskās vadības grupas sanāksme.

Stratēģiskās vadības grupa apsprieda projekta virzību Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, īpašu uzmanību pievēršot projekta progresam, aktuālajiem izaicinājumiem un turpmākajiem soļiem projekta attīstībā. Dalībvalstis apstiprināja virzību uz pārrobežu savienojuma izveidi atbilstoši plānotajam laika grafikam līdz 2030.gadam, norāda uzņēmumā.

“RB Rail” uzsver, ka projekta ilgtermiņa vīzija paliek nemainīga, projekta mērķis ir būtiski uzlabot mobilitāti reģionā, veidojot alternatīvas ceļošanas iespējas pasažieriem un uzlabojot kravu pārvadājumus. Tāpat jaunā dzelzceļa infrastruktūra būtiski stiprinās arī militāro mobilitāti. Viens no svarīgākajiem sanāksmes darba kārtības jautājumiem bija arī EK īstenošanas lēmums, kuru gatavo, un tas noteiks tiesisko ietvaru “Rail Baltica” projektam kā daļai no diviem Eiropas vienotā transporta tīkla (TEN-T) koridoriem.

EK Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora koordinatore Katrīna Trautmane sanāksmē atzinīgi novērtēja projektā sasniegto progresu, vienlaikus uzsverot nepieciešamību pēc ciešas sadarbības starp visiem projekta partneriem, lai paātrinātu ātrgaitas dzelzceļa līnijas izbūvi no ziemeļiem uz dienvidiem caur Baltijas valstīm uz Poliju. “Tas ir Baltijas un arī Eiropas projekts. Tuvojoties 2030.gadam, visām dalībvalstīm un to valdībām ir jābūt gatavām rīkoties izlēmīgi, lai kopīgiem spēkiem virzītos uz priekšu,” piebilda Trautmane.

“RB Rail” valdes priekšsēdētājs Marko Kivila norādīja, ka patlaban priekšā ir daudz izaicinājumu, un to pārvarēšanai būs nepieciešama stingra apņemšanās projektu īstenot un sadarbība starp visiem projekta partneriem. “ES atbalsts ir vitāli svarīgs “Rail Baltica” veiksmīgai īstenošanai,” uzsvēra Kivila.

Jau ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli,

Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Latvijā “Rail Baltica” pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.