Labāk reaģēt uz tirgus signāliem.
Labāk reaģēt uz tirgus signāliem
Kāds vecs teiciens atgādina: politikā viena diena ir vesela mūžība. Kad mēs sākām gatavoties kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) “veselības pārbaudei” pirms vairāk nekā diviem gadiem, bija pavisam citi apstākļi – lauksaimniecības cenas turpināja kristies, bet klimata pārmaiņas bija populārs temats tikai sarunām, nevis reālai rīcībai.
Ierosina likvidēt piena kvotas
Nesenais straujais pārtikas cenu kāpums atkal ir pievērsis uzmanību KLP un liek uzdot jautājumu – vai šajā politikā ejam pareizā virzienā? Lai gan tā sauktā “veselības pārbaude” radās kā vēlme īstenot tālejošākus mērķus, laiks ir izvēlēts ideāli, jo “veselības pārbaudei” noteikto mērķu īstenošana pašreizējos apstākļos ir pilnīgi neatliekama.
Starp dažādām iniciatīvām, lai KLP kļūtu vienkāršāka, labāka un efektīvāka, ietverti arī priekšlikumi, kuri palīdzēs lauksaimniekiem vēl labāk reaģēt uz tirgus signāliem, tādējādi nodrošinot to, ka piedāvājums atbilst pieprasījuma pieaugumam.
Mūsdienu pasaulē nedrīkst aizstāvēt mākslīgus ierobežojumus, kuri neļauj lauksaimniekiem reaģēt uz globālā pieprasījuma palielināšanos. Augstu cenu lielākā ienaidniece ir ražošanas apjomu palielināšana, ar ko lauksaimnieki atbild uz augstajām cenām. Tādēļ es ierosinu pakāpeniski likvidēt piena kvotas un likvidēt atmatas shēmu, kuras dēļ pašlaik gandrīz desmit procentu lauksaimniecības zemes vairs netiek izmantota.
Pienācīgs atbalsts krīzes brīžos
KLP joprojām ir pareizais instruments, lai nodrošinātu lauksaimniekiem pienācīgu atbalstu krīzes brīžos, kā arī atbalstu sektoriem ar īpašām problēmām, piemēram, piena ražotājiem mazāk labvēlīgos reģionos. Es ierosinu arī ieviest atbalstu riska vadībai, piemēram, apdrošināšanas shēmas dabas katastrofu gadījumiem un savstarpēja atbalsta fondus dzīvnieku un augu slimību gadījumiem.
Tomēr neatkarīgi no tā, kādu aizsardzību mēs lauksaimniekiem piedāvājam, man ir svarīgi, lai šie pasākumi būtu tikai kā drošības spilvens, nevis ērts klubkrēsls, kurā saņemt naudu, neko nedarot.
Tāpat atmatas shēmas atcelšana nenozīmē, ka lauksaimnieki tagad saņem zaļo gaismu uzart visas tās platības, kas ir svarīgas bioloģiskajai daudzveidībai un citiem vides aspektiem. Tāpēc esmu ierosinājusi sasaistīt atmatas shēmas atcelšanu ar jaunām prasībām pēc buferzonas pie ūdenstilpēm: ne bez pamata teic, ka par brīvu siers būs tikai peļu slazdā. Tomēr stimuls ir nopietns – es vēlos palielināt finansiālo atbalstu lauksaimniecības vides projektiem lauku attīstības politikā.
Loma cīņā pret klimata pārmaiņām
Mūsdienu Eiropas zemnieku darba apraksts ievērojami pārsniedz tikai un vienīgi pārtikas ražošanu, lai gan tas vienmēr paliks viņu galvenais uzdevums. Lauksaimnieki ir arī lauku ainavas veidotāji, viņi rūpējas par mūsu kopīgo dabas mantojumu, un daudzos lauku rajonos tieši viņi ir galvenais ekonomikas virzītājspēks.
Lauksaimniecībai nenoliedzami ir liela loma cīņā pret klimata pārmaiņām. Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazināšanā būs jāsaspringst visiem. Lauksaimnieki tur jau ir devuši lielu ieguldījumu – no 1990. līdz 2005. gadam tās samazinājušās par 20%, tomēr pie tā nedrīkst apstāties.
Cīņa pret klimata pārmaiņām nenozīmē tikai problēmas – tā sniedz lauksaimniekiem arī jaunas iespējas. Tas attiecas, piemēram, uz dažādajiem bioenerģijas veidiem. Lai gan lielākā daļa diskusiju pašlaik ir vienīgi par biodegvielām, lauksaimnieki var ražot biogāzi un biomasu apkurei un elektroenerģijai.
Līdzekļus – uz attīstības budžetu
Lai viss minētais nepaliktu tikai tukši politiski solījumi, nepieciešami konkrēti budžeta līdzekļi. Nopietni piedāvāt jaunus izaicinājumus un jaunas iespējas var tikai ar reālu finansējumu. Tādēļ es ierosinu pakāpeniski pārcelt līdzekļus no individuāliem maksājumiem lauksaimniekiem uz lauku attīstības budžetu. Daži lauksaimnieki tur maksās vairāk nekā citi – šis maksājumu samazinājums būs progresīvs, tādējādi tie, kuri pašlaik saņem vislielāko Briseles čeku, piedzīvos arī vislielāko atskaitījumu.
Tālajā 2003. gadā, kad mēs reformējām KLP, tika noteikts tās virziens. Trīs galvenie aspekti bija tirgus orientācija, vides aizsardzība un atbilde uz sabiedrības prasībām. Pašreizējā situācija patēriņa preču tirgos apliecina, ka šie mērķi joprojām ir spēkā. Bet no 2003. gada mums ir pievienojušās vēl 12 jaunas dalībvalstis, kurās ir ļoti dažādas lauksaimniecības struktūras, un vienlaikus turpina attīstīties arī globālās tirdzniecības tendences. Tāpēc “veselības pārbaude” ir ne tikai laba atbilde uz pašreizējo situāciju, tā ir arī ļoti svarīga un savlaicīga rīcība.
