Joprojām nebeidzu apbrīnot lauku cilvēku pacietību. Viņi vistiešāk ir pakļauti savas nozares birokrātijai, sākot no Briseles un beidzot ar Rīgu.
Joprojām nebeidzu apbrīnot lauku cilvēku pacietību. Viņi vistiešāk ir pakļauti savas nozares birokrātijai, sākot no Briseles un beidzot ar Rīgu. Ir kvotas naudai, pienam, graudiem utt., bet nav kvotas iznīcībai. Tāpēc lauksaimnieki ar bažām raugās uz saviem lopiņiem – vai pēc cukurbietēm nepienāks arī viņu kārta.
Valdība nedrīkstot iejaukties monopolistu alkatībā – naudu, naudu un arvien vairāk. Tomēr pēc J. Dombura “Kas notiek Latvijā?” pagājušajā trešdienā un pirms zemnieku pieteiktajiem nemieriem premjers I. Godmanis savas partijas domes sēdē solījis atcelt piena pārdošanas ierobežojumus (septiņas tonnas gadā) tieši patērētājiem, apejot maksāt negribošos piena pārstrādātājus, kā arī ļaut mazajiem piena ražotājiem veidot kooperatīvus. Laba ziņa. Bet kamēr solītais nav iekritis makā, zemnieki 30. maijā vedīs piena cisternas uz galvaspilsētu un veselīgo dzērienu dalīs rīdziniekiem pret ziedojumu. Nozares ministrs M. Roze akcijā nepiedalīšoties, bet sūtīšot turp sanitāro inspekciju…
Saldas dzīves nav arī varas slāņos. Cik tad sen KNAB priekšnieka A. Loskutova aizstāvji lika atkāpties A. Kalvītim, bet tagad pār galvenā korupcijas apkarotāja galvu sabiezējuši draudīgi mākoņi. Atklājies, ka viņa vadītajā iestādē pazudis gandrīz 130 000 latu. Personas, kurām nauda bijusi nodota glabāšanā, no darba atbrīvotas. Ar Loskutova aktīvo darbību neapmierinātie pieprasa viņa tūlītēju atkāpšanos. Taču KNAB vadītājam vēl esot daudz svarīgu lietu, kas jāpabeidz. Turklāt A. Loskutovs, tāpat kā viņa vietniece J. Strīķe, neizslēdz notikušajā provokāciju “no malas”. Mūsu valstī iespējams pat neiespējamais.
Latvijas Radio pusdienlaika raidījumā “Krustpunktā” tikās trīs uzņēmēji, arī ekspremjers M. Gailis. Tā bija pozitīvisma paraugpusstunda. Nekādu problēmu, gandrīz kā pēc valsts “galvenā drošībsarga” Dz. Jaundžeikara pasūtījuma.
Pozitīvisma trūkums skaudri jūtams E. Šnores dokumentālajā filmā “Padomju stāsts”, ko LTV rādīs Latvijas okupācijas dienā 17. jūnijā. Maskavā, pie Latvijas vēstniecības, jaunie “staļinisti” lelles veidā sadedzinājuši filmas autoru E. Šnori. Žurnālists E. Lūkass žurnālā “The Economist” notikušo vērtē kā sava veida “Oskaru” filmai un tās radītājiem. Savukārt bijušais Valsts prezidents G. Ulmanis Baltijas forumā pagājušajā nedēļā priecājies, “ka krievu valoda Latvijā gūst arvien lielāku ietekmi un runas, ka tā nav nepieciešama, palikušas pagātnē”. Šķiet, ka “biedrs” Ulmanis pats ir palicis pagātnē.
Nedēļas varones, bez šaubām, ir tās ģimenes, kuras sestdien Rīgā godināja par spēku, drosmi, izpalīdzību, mīlestību, un arī tās vārdā nenosauktās, kas ir un būs valsts pastāvēšanas pamats.
Eirovīzijas dziesmu konkursu Belgradā varonīgi izturēja mūsu “pirāti”, iekļūstot finālā un dalot 11. – 12. vietu ar Gruziju. Domāju, ka pelnīti un objektīvi. Dziesmai “Jūras vilki” punktus piešķīra 15 valstu skatītāji, Īrija (turienes latvieši) – maksimālos divpadsmit punktus.
