Vērojot Latvijas valsts ekonomikas attīstības tendences, šķiet, jau laikus var ieteikt Bauskas Domei sākt pārskatīt budžetu un iekļaut lielāku sociālās palīdzības atbalstu, nekā iepriekš bija domāts.
Vērojot Latvijas valsts ekonomikas attīstības tendences, šķiet, jau laikus var ieteikt Bauskas Domei sākt pārskatīt budžetu un iekļaut lielāku sociālās palīdzības atbalstu, nekā iepriekš bija domāts. Valdības savulaik pasludinātais inflācijas iemesls – dzīvojamās platības cenu pieaugums – ir izgāzies ar lielu troksni, jo mājokļu cenas krītas, bet inflācija aug. Tas nozīmē, ka pašlaik viens no galvenajiem inflācijas iemesliem ir valsts kontrolētie tarifi, kuriem uz rudeni atkal tiek gaidīts ievērojams pieaugums.
Vissmagāk būs tiem, kam vismazākie ienākumi. Inflācijas aprēķināšanas grozā samet dažādas preces. Tie, kuri algā saņem 200 latu un vairāk (pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem – 56% strādājošo), izjūt statistisko inflāciju, kas pēdējos divos gados varētu būt ap 30%. Pavisam citādāk tā skar 46% strādājošo un Latvijas pensionārus.
Lai nopirktu pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumus, iegādājoties pat ne visai labus produktus, mēnesī no ienākumiem jāpatērē ap 150 latiem. Var tikai pabrīnīties, kā iztiek lielākā daļa pensionāru. Bet būs vēl grūtāk. Pirmās nepieciešamības preču grozā ietilpst maize, piens, apkures maksājumi, elektrība u. c. līdzīgas preces, kuru cenu kāpums lielākoties ir augstāks par 30%, bet apkurei pēdējos divos gados ir teju dubultojies. Cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem inflācija ir 50 procentu un augstāka. 2008. gada rudenī un ziemā palīdzības saucieni varētu būt dzirdami visā Latvijā. Un valdības solījums minimālo algu paaugstināt līdz 180 latiem ar 2009. gada 1. janvāri vairāk atgādina izlietu saldūdens spaini sāls jūrā, nevis problēmas risinājumu.
