Kur dzīvot skolēnam, kam skola tālu

Sarežģītā Latvija: vidusskolas ir aizvien tālāk no dzīvesvietas, vai arī skolēns pats izvēlas tālāku skolu, un tad bez dienesta viesnīcas neiztikt

Teksts – ILZE KUZMINA, «Latvijas Avīze»

Laikā, kad valsts plāno vairs nefinansēt vidusskolas klases, kurās ir maz skolēnu, un paredzams vidusskolu skaita sarukums, rodas jautājums, vai skolēniem, kas dzīvo tālāk no skolas, būs iespēja izmantot skolu internātus vai, kā tagad saka, dienesta viesnīcas.
«Latvijas Avīzes» izpēte liecina, ka dienesta viesnīcu pārklājums Latvijā varētu būt nepietiekams. Problēma ir fakts, ka daudzviet šis pakalpojums nav par brīvu. Tāpēc tas, vai skolēns varēs iegūt tādu izglītību, kādu vēlas, var būt atkarīgs no viņa vecāku rocības.
Pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) apkopotajiem datiem pašlaik dienesta viesnīca vai internāts ir tikai 31 vispārizglītojošā vidusskolā, 11 valsts ģimnāzijās, kā arī 23 pamatskolās, divās sākumskolās un pat 8 pirmsskolās, neskaitot speciālās izglītības iestādes un internātskolas.

Rīgā divi internāti
Saskaņā ar LPS datiem Latvijā ir pašvaldības, kur internātu nav nemaz. Tādu nav plašajā Dienvidkurzemes novadā. Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Kampare «Latvijas Avīzei» pauž, ka novadā vidusskolas izvietotas tā, ka skolēni var izbraukāt, tāpēc veidot dienesta viesnīcas novadam neesot aktuāli.
Rīgā, kur ir vislielākā skolu koncentrācija, pēc LPS datiem, dienesta viesnīca nodrošināta tikai Rīgas 47. vidusskolā un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta apstiprinātais cenrādis paredz, ka skolēniem par dienesta viesnīcas pakalpojumu līdz šim bija jāmaksā 80 eiro mēnesī. Šajā mācību gadā maksu vēl paredzēts celt līdz 100 eiro mēnesī. Rīgā pašvaldība uzturēšanos dienesta viesnīcā nelīdzfinansē, līdz ar to visas izmaksas sedz skolēna vecāki.

Mācās no visas valsts
Kā «Latvijas Avīze» noskaidroja Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, dienesta viesnīca vienā no skolas ēkām iekārtota šī gadsimta sākumā. Skolā mācās audzēkņi no visas Latvijas, un viesnīcā dzīvo 40–45 bērni.
Kaut arī tieši Rīgas pašvaldības pārziņā ir visvairāk skolu, turklāt labākās valsts ģimnāzijas, kur mācās bērni no visas valsts, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Sindija Grāvere pēc saziņas ar atbildīgajiem speciālistiem «Latvijas Avīzei» pauda, ka pašvaldībai nav aktuāli atvērt vairāk dienesta viesnīcu skolām vai meklēt tam valsts atbalstu, jo skolēni Rīgā pārvietojas ar bezmaksas transportu, un tas iebrauc arī galvaspilsētas kaimiņu novados. Pēc domes sniegtajiem datiem, Rīgas pašvaldības skolās pērn mācījušies 65 888 skolēni, no kuriem 7854 deklarējušies citās pašvaldībās, visbiežāk Mārupes, Ropažu, Ādažu, Olaines un Ogres novadā, kā arī Jūrmalā. «Rīgas pašvaldības skolās mācās bērni no visām Latvijas lielākajām pašvaldībām, bet proporcionāli no tālākām vietām bērnu skaits ir mazāks,» piebilda S. Grāvere.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) «Latvijas Avīzei» sniegtie dati apliecina, ka uz Rīgas skolām brauc 53 skolēni no Valmieras novada, 49 audzēkņi no Jēkabpils novada, no Ventspils – 25, no Liepājas – 24, un 19 skolēni no Rēzeknes. Kur šie bērni dzīvo mācību nedēļas laikā, galvaspilsētas vietvarai acīmredzot nav svarīgi.

Valmierā skolēnu skaits aug
Cita pieeja ir Valmieras novadam, kas ir viena no retajām pašvaldībām, kur skolēnu skaits aug, kamēr citviet samazinās. Te, izmantojot lielākoties Eiropas struktūrfondu naudu, izveidota jauna, moderna, liela dienesta viesnīca, kurā dzīvo skolēni no visām Valmieras vispārizglītojošām iestādēm.
Namu Ausekļa ielā, kurā ierīkota dienesta viesnīca, Valmieras pašvaldība 2015. gadā pārņēmusi no IZM. Savulaik te bijusi profesionāli tehniskā vidusskola ar kopmītnēm. Ēkas atjaunošana un iekārtošana izmaksājusi 2,76 miljonus eiro. 1,7 miljonus ieguldīja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonds (ERAF), valsts piešķīra 265 tūkstošus eiro, bet pašvaldība atvēlēja gandrīz 794 tūkstošus eiro. Vēl viens miljons eiro ieguldīts nama energoefektivitātē: šajā projektā lielāko daļu finansēja pašvaldība, bet piedalījās arī ERAF un valsts.
Dienesta viesnīcas uzturēšana lielākoties ir uz pašvaldības pleciem, bet skolēnu vecāki sedz tikai daļu no izmaksām. Atkarībā no numura labiekārtojuma gultas vieta skolēnam maksā 48–57 eiro, un pašvaldība sedz 72–86 eiro.

Priekšroka tālāk dzīvojošajiem
Vienu no ēkas korpusiem skolēni sāka apdzīvot pirms trim gadiem, otru – pērn. Katrā ēkas stāvā ir 22 numuri, pieci divvietīgi, bet pārējie ir četrvietīgi – faktiski kā divistabu dzīvokļi. Tie aprīkoti ar modernām mēbelēm. Katrā numurā ir ne tikai labierīcības, bet arī ledusskapis, izlietne. Gatavot ēdienu skolēni dodas uz kopīgajām virtuvēm katrā stāvā. Katrā stāvā ir atpūtas zonas un mācību telpas. Tajās ir koplietošanas datori, un viesnīcas vadītājs var izsniegt arī portatīvos datorus. Pagrabā ir veļas mazgājamās mašīnas un žāvētāji.
Viesnīcā iekārtoti arī plašāki vienvietīgi numuri skolēniem ar īpašām vajadzībām. Ir istabas, kur nošķirt no citiem apslimušos skolēnus. Tajos ir arī trauksmes poga palīdzības izsaukšanai.
Kopumā Valmieras pašvaldības skolēnu dienesta viesnīcās dzīvo 310 skolēnu Ausekļa ielas ēkā un 127 skolēni J. Enkmaņa ielas ēkā. Lielākā daļa dienesta viesnīcas iedzīvotāju ir meitenes.
Prioritāras tiesības dzīvot dienesta viesnīcā ir 10.–12. klašu skolēniem. Taču, ja ir brīvas vietas, uzņem arī 7.–9. klašu skolēnus. Valmierieši uz dienesta viesnīcu nevar pretendēt. Gadās, ka pieprasījums pēc vietām viesnīcā ir lielāks nekā piedāvājums. Tad priekšroka ir tiem, kas dzīvo tālāk.

Ilgtspējīga pieeja
Valmierā skolēnu dienesta viesnīcā dzīvo bērni un jaunieši no Liepājas, Kuldīgas, Saldus. Valmieras novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Sandra Purmale atklāj, ka skolēni no visas Latvijas brauc šurp mācīties ne tikai uz valsts ģimnāzijām, bet arī Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolu, Viestura vidusskolu, kurā var apgūt teātra mākslu, Valmieras 2. vidusskolu, kurā ir plašs izvēles priekšmetu klāsts.
Tomēr pārsvarā te dzīvo apkārtējo novadu – Cēsu, Limbažu, Gulbenes un Smiltenes – bērni. Dažkārt skolēns gan varētu izbraukāt uz mājām katru dienu, taču tad neatliktu laika ne sporta, ne mūzikas, ne arī kādām citām ārpusskolas nodarbībām.
Valmieras 2. vidusskolas direktors Andrejs Gluhovs «Latvijas Avīzei» stāsta, ka arī viņa vadītajā skolā ar katru gadu pieaug to skolēnu skaits, kas apmetas dienesta viesnīcā. Pērn to izmantoja 36 skolēni, bet šogad pieteikušies 59. «Bērni, kas mācās Valmierā, iespējams, pēc tam arī studēs Vidzemes Augstskolā un galu galā paliks te dzīvot un strādāt. Tāpēc līdzfinansēt dienesta viesnīcu ir stratēģiski svarīgs, ilgtspējīgs lēmums.»
S. Purmale atzīst: Valmiera izjūt to, ka valsts politika ir vidusskolu skaita samazināšana. Ja tuvumā skolas vairs nav, bērni dodas mācīties uz citām pašvaldībām. Skolu skaita samazināšana palielina to skolēnu skaitu, kuri dzīvo dienesta viesnīcās.

Vai visi var atļauties?
Ja valsts politika paredz samazināt vidusskolu skaitu, iespējams, tai būtu jāfinansē dienesta viesnīcu iekārtošana un uzturēšana. Dienesta viesnīcas vadītājs Valmierā Mārcis Čākurs atklāj: ir ģimenes, kam arī pašvaldības subsidēta dienesta viesnīca ir par dārgu. Tas nozīmē, ka valstij būtu jādomā, kā nodrošināt bezmaksas dienesta viesnīcas, jo – ja dzīvesvietas tuvumā vidusskolas vairs nav, skolēns var palikt bez vidējās izglītības.
Ir pašvaldības, kas maksā par savu skolēnu uzturēšanos skolas dienesta viesnīcā citā novadā. Tā notiek, kad ģimenei ir mazturīgo vai trūcīgo statuss. Tomēr valsts līmeņa sistēmas šādam atbalstam nav. Piecu bērnu mamma no Smiltenes bija sašutusi, ka jāmaksā par dienesta viesnīcu Valmierā, jo tiem daudzbērnu ģimeņu bērniem, kas mācās Smiltenes tehnikumā, dienesta viesnīca esot par brīvu.
«Ja bērniem nav citas izvēles kā braukt mācīties uz lielajām pilsētām, tad likumsakarīgi, ka nepieciešamas dienesta viesnīcas. Ja valsts virza ideju par mazāku vidusskolu skaitu, tad nepieciešams arī finansējums dienesta viesnīcām, lai nav tā, ka tikai pašvaldībām jācīnās ar šo situāciju,» uzskata A. Gluhovs.
S. Purmale piekrīt: ja valsts piedalītos rūpēs par skolēnu izmitināšanu, tas pašvaldības atslogotu.
LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzskata, ka valstij būtu jāatver investīciju programma dienesta viesnīcu veidošanai, ja vidusskolu skaits samazināsies. Uzturēšanas izmaksas gan pašvaldības gatavas pašas segt, kā to paredz pašvaldību likums.
IZM valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere «Latvijas Avīzei» apliecina, ka dienesta viesnīcas šobrīd ir uz pašvaldību pleciem. Taču tas nenozīmējot, ka valsts no skolu pieejamības nodrošināšanas norobežojas. IZM aicinājusi pašvaldības kārtot skolu tīklu tā, lai pieejamība saglabātos. ◆

---

Tiesībsargs aizrāda pašvaldībām

Valsts un pašvaldību politikai jābūt virzītai uz to, lai bērnam izglītības dēļ netiktu atņemta ģimeniskā vide, norāda Tiesībsargs, kas šīs vasaras sākumā, gatavojoties jaunajam mācību gadam, aicināja pašvaldības uzlabot skolēnu pārvadājumus, lai tie nebūtu jāaizstāj ar izmitināšanu dienesta viesnīcā vai internātā.
Tiesībsarga birojā bija pamanīta publikācija laikrakstā «Bauskas Dzīve», kurā minēts Valles pamatskolas direktora Jāņa Viegliņa viedoklis. Rakstā pausts, ka Valles pamatskola no 1. septembra plāno atvērt skolas viesnīcu, kurā būtu līdz 40 vietām un tiktu nodrošinātas gan brokastis, pusdienas un launags, gan arī vakariņas. «Tas atvieglos skolēniem nokļūšanu līdz skolai, ļaus piesaistīt papildu skolēnus no Bauskas novada, kā arī disciplinēs daudzus bērnus skolu apmeklēt regulāri,» sacīja direktors.
Pie publikācijas tīmeklī bija gana daudz komentāru. Kāds lasītājs spriež: «Ja kāda skola sāk piesaistīt tālākas apkaimes bērnus, ilgtermiņā izglītības kvalitāte skolā krīt. Normāli bērni nebrauks uz tālu skolu un nedzīvos internātā. Dzīvos tie, kuriem būs problēmas. Valles skola riskē kļūt par problēmskolu.» Vēl kāds raksta: «Bērnam jādzīvo mājās, nevis internātā. Internāta ideja nav piemērota pamatskolas bērniem. Internāta ideja nav mīlestība pret bērnu, bet cīņa par pamatskolas pastāvēšanu vienalga kādiem līdzekļiem.»
Bauskas novada Izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta vadītāja Aija Spriņķe skaidroja, ka iecere veidot dienesta viesnīcu Vallē bijusi pamatskolas jaunā direktora skatījums. Kad viņš iedziļinājies situācijā, domas par dienesta viesnīcas noderību mainījis. Neesot arī neviena bērna, kurš grasītos dzīvot dienesta viesnīcā Valles pamatskolā.
A. Spriņķe atzina, ka dienesta viesnīcām nebūtu jārisina sociālās problēmas – tās jārisina citā veidā, nevis bērnu uz visu darba nedēļu izņemot no ģimenes: «Gadās, ka vecāki aizsūta bērnu dzīvot skolas dienesta viesnīcā, lai skola tiek galā ar iekšējām ģimenes problēmām un bērna rīcību ārpus skolas. Patiesībā vecāki nevēlas kvalitatīvi pildīt savus pienākumus. Tā tas bija arī Vallē.»
Pašlaik Bauskas novadā dienesta viesnīcas darbojas tikai speciālajās skolās, jo bērniem ar veselības problēmām grūtāk katru dienu izbraukāt uz skolu.
Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa atzīst, ka pašlaik nav sūdzību par pašvaldībām, ka tās mēģinātu aizstāt dienesta viesnīcu ar skolēnu pārvadāšanu, kā tika paziņots vasaras sākumā. Vairāk sūdzību saņemts par nekvalitatīviem skolēnu pārvadājumiem. Tiesa, vienā gadījumā Gulbenes novadā kā vienu no risinājumiem ieteica mācību nedēļas laikā dzīvot internātā, kad vecāki sūdzējušies par to, ka skolēnam nākas tik ilgi gaidīt tran-sportu un nepieciešama papildu nauda ēšanai.
Šovasar Tiesībsarga birojs rīkoja vecāku aptauju, lai noskaidrotu, cik agri ceļas bērni un cik daudz laika jāpavada ceļā uz skolu. Tajā bija arī jautājums, vai bērns spiests palikt internātā tāpēc, ka nevar izbraukāt uz skolu. Neviens no respondentiem uz šo jautājumu nav atbildējis apstiprinoši.
LPS padomniece Ināra Dundure uzskata, ka Tiesībsarga biroja secinājumi balstīti uz dažiem gadījumiem. Tomēr viņa atzīst – ir gadījumi, kad dienesta viesnīca ir labākais risinājums: «Skolēnu pārvadājumi ir pa noteiktiem maršrutiem, ko saplāno pašvaldība pēc skolēnu dzīvesvietām un skolām, kuras viņi apmeklē. Ir gadījumi, kad skolēna dzīvesvieta tomēr atrodas tālu no maršruta, jo viena skolēna dēļ nedzīs visu autobusu. Rudeņos un ziemās var būt neizbraucami ceļi. Ir gadījumi, kad vecāki sava darba grafika dēļ paši izsaka vēlmi, lai bērns dzīvo dienesta viesnīcā. Tad arī pašvaldības novērtē situāciju, lai saprastu, kas bērnam ir labākais. Tie ir ļoti individuāli lēmumi. Nevar viennozīmīgi pateikt, ka viesnīcu risinājums ir labs vai slikts, vai pārvadājumi ir labi vai slikti. Savukārt vidusskolas ir aizvien tālāk no dzīvesvietas, vai arī skolēns pats izvēlas tālāku skolu, un tad bez dienesta viesnīcas neiztikt.» ◆

---

Bez bērniem nevajag ne internātus, ne skolas; Iespēja mācību laikā dzīvot izglītības iestādē daļai bērnu nodrošina labus apstākļus

Teksts – Antra Ērgle

Bauskas novadā internāti ir divās pamatskolās ar speciālo izglītības programmu – Zālītē un Pamūšā. «Bauskas Dzīves» aptaujātie direktori atzīst – normālu ģimenes vidi nevar aizstāt neviens internāts, tomēr ir piemēri, kad bērnam mācību laikā skolā var nodrošināt labus ikdienas dzīves apstākļus, kādu nav mājās.

Pēc remonta atsevišķas telpas
Zālītes pamatskolas direktors Guntis Jurkevičs stāsta, ka šovasar internāts pārkārtots – remonta laikā iekārtota atsevišķa plaša, gaiša telpa zēniem un otra – meitenēm, katra savā galā ar savu tualeti un dušu. Zālītes skolas internātā mācību laikā dzīvo 29 bērni, vajadzētu vēl 6–7 vietas, vērtē pedagogs. Uzturēšanas izmaksas vienam bērnam internātā ir 355 eiro mēnesī – tas iekļauj darbinieku algošanu, ēdināšanu un ikdienas izdevumus. Zālītes speciālā skola finansējumu saņem no valsts.
«Telpu patiesībā trūkst, un neviens internāts neaizvietos ģimeni,» atzīst direktors, «tomēr bērnam ir jāatpūšas, jāizguļas un jābūt paēdušam. Ja vecāki naktī plosto, kas tur par miegu?! Pirmajās skolas nedēļās ne viens vien bērns atēd to, ko vasarā nav saņēmis mājās. Dažā lauku ģimenē apstākļi ir sliktāki nekā skolā, bet te bērni ir aprūpēti, tīri, nomazgājušies. Ir tādi bērni, kuri uz skolu katru dienu nevar izbraukāt, jo autobuss kursē ik pārdienas un vēl daži kilometri jāiet pa mežu. Zviedrijā bērnam maksā par taksometru, ja skolas autobuss nepieved pie mājām, bet mēs to nevaram atļauties.»

Skaistas, bet tukšas
G. Jurkevičs teic, ka Zālītei derētu neliela internāta ēka pie skolas ar 2–4 dzīvojamām istabām un izolācijas telpām saslimušajiem bērniem. Pieredzējušais pedagogs prognozē, ka tādu bērnu, kam pie skolas vajadzīga apmešanās vieta, būs arvien vairāk.
«Tas, pirmkārt, gaidāms valsts politikas dēļ – veidojam izcilas ģimnāzijas lielajās pilsētās, bet pamatskolu tīkls kļūst arvien retāks un vājāks. Finansējums speciālajām izglītības iestādēm ir ļoti mazs. Ja izjauks internātu sistēmu, daudziem lauku bērniem būs vakars uz ezera!» bažījas Zālītes skolas vadītājs, «būvējam lielus ceļus un dzelzceļus, bet nevaram palīdzēt ģimenēm, kas nespēj nodrošināt bērniem pienācīgus apstākļus. Nesen biju pieredzes braucienā Latgales internātskolās – tīras, akurātas, nesen izremontētas, bet nav bērnu, tāpēc iestādes slēdz. Rīgā internātskolas ir pilnas, tur pašvaldība ieguldījusi. Ja nav bērnu, nevajag ne internātus, ne skolas.»

Mūsdienu standarti
Tagadējā Iecavas pamatskolā savulaik bija internāts, kur bija izveidota noteikta kārtība un skolēni mērķtiecīgi tika audzināti spējīgi iekļauties sabiedrībā. Tagad skolas direktore Aija Semjonova teic – pašlaik mācības skolā ļoti labi rit arī bez internāta.
«Skola līdz 2019. gada vasarai bija internātpamatskola ar visām tai piederošajām funkcijām. Internātā dzīvojošo bērnu skaits ar katru gadu samazinājās, jo līdz ar iekļaujošo izglītību bērni no citām pašvaldībām palika mācīties savu pagastu skolās. Pēdējos internātskolas pastāvēšanas gados internātā dzīvoja pamatā Iecavas pašvaldības bērni, kuriem dažādu apstākļu dēļ bija vēlamāk palikt internātā un attālums līdz skolai nebija noteicošais faktors. Tā bija tikai neliela daļa no audzēkņiem,» stāsta A. Semjonova.
Internāta darbība un apstākļi bija atbilstoši valstī noteiktajām prasībām – infrastruktūra, personāls, ēdināšana un remonti veidoja drošu vidi. «Internātā skolēni bija nodrošināti atbilstoši vajadzībām un mūsdienu dzīvesveida prasībām,» skaidro pedagoģe, «ieguvumi dzīvei internātā – bērni vienmēr bija siltās telpās, saņēma veselīgu uzturu, pildot mājas darbus blakus bija skolotājs, kurš varēja sniegt konsultācijas. Lielākais mīnuss, dzīvojot ārpus mājām, bērniem ir ģimenes trūkums, jo bērni ļoti vēlas augt kopā ar vecākiem.» Kad pēdējos gados arvien samazinājās vajadzība dzīvot internātā, jo bērniem bija iespēja katru dienu nokļūt mājās, zuda neatliekamā vajadzība to saglabāt, piebilst A. Semjonova.

Izrādījās Pandoras lāde
Valles pamatskolas direktors Jānis Viegliņš, stājoties amatā, plānoja atvērt internātu, lai tālāk dzīvojošiem bērniem nodrošinātu ērtākus mācību apstākļus. Tomēr ieceri nācies atcelt, «Bauskas Dzīvei» atzīst jaunais vadītājs.
«Skolas viesnīca bija labi domāta, jo tam ir piemērota ēka, taču ideja nav atlikta naudas trūkuma dēļ. Novada domes priekšsēdētājs apstiprināja – ja ir desmit gribētāji, nāc runāt! Taču internāts kļuva par Pandoras lādi, proti, daži novada vecāki, kas ar bērniem netiek galā un pilsētas skolās viņus vairs neuzņem, te redzēja iespēju savas atvases nogrūst pie mums. Biju domājis internātu atvērt ar labu prātu, lai bērni, kam katru dienu grūti tikt līdz skolai, ir grūtāki apstākļi mājās, bet viņi grib mācīties, te varētu to darīt darbdienās mierīgā, sakārtotā vidē. Nevaru uzņemties tādu atbildību, ja internātā audzinātājiem jāpieskata agresīvi jaunieši, kas rada problēmas. Tās ir problēmas, par ko mūsu sabiedrībā klusē, nevis meklē risinājumu,» uzskata J. Viegliņš.
Skolas pastāvēšanai Vallē internāts neesot pēdējais salmiņš – bērnu skaits te aug. «Kāda nozīme runāt par mācību kvalitāti, ja bērns baidās iet uz skolu, nejūtas tajā labi?» retoriski vaicā direktors, «mēs bērniem rādām un mācām mīlestību, lai viņi neienīst sabiedrību. Kad redzi, kā pusdienās bērni stūķē maizi kabatās, lai to ēstu mājās, kur nav, ko ēst, ir skaidrs, ka vispirms jāatrisina sociālā situācija. Svarīgāk par megaprojektu finansēšanu
ir palīdzēt ģimenēm izaudzināt jauno paaudzi, lai bērni neciestu no grūtajiem apstākļiem, ar kuriem vecāki netiek galā.»

Lai būtu iespēja mācīties
J. Viegliņš šķiet nedaudz vīlies, ka viņa labi domātā iecere nav tik atsaucīgi uzņemta. «Pēc komentāriem internetā redzu, ka vienam internāts ir glābējzvans, citam – ļaunuma simbols, bet jāapzinās, ka ne visi esam vienādi. Tagad Vallē bez internāta skola zaudējusi 12–13 audzēkņus, taču svarīgākais – lai šiem bērniem vispār būtu iespēja mācīties,» teic direktors.
Tagad internātam domātajā ēkā pie skolas plāno izmitināt sporta un kultūras nometnes, folkloras kopas. Pirmajam stāvam meklē nomniekus, lai varētu daļēji kompensēt komunālos maksājumus, piebilst vadītājs.
Bauskas Valsts ģimnāzijas direktore Linuta Ģerģe «Bauskas Dzīvei» atklāj – kādreiz domājuši par internāta atvēršanu, taču pašlaik šis lēmums būtu atkarīgs no finansējuma.
«Bija iecerēts dienesta viesnīcu būvēt sporta nama «Mēmele» otrajā stāvā, tomēr pašvaldībā to nenovērtēja kā lietderīgu. Šobrīd tas nav aktuāli, bet nākotnē varētu būt,» atzīst L. Ģerģe. Pedagoģe norāda, ka tas būtu sevišķi svarīgi ziemā, lai tālāk dzīvojošiem lauku bērniem ir pieeja mācībām ģimnāzijā.

«Pašlaik nevaram tik daudz naudas pašvaldībai prasīt, tomēr lauku skolas to izšķirs – ja tur lielākoties paliks pamatskolas, arī ārpus pilsētas dzīvojošām ģimenēm gribēsies, lai bērni mācās ģimnāzijā. Tādas divējādas domas,» atzīst skolas vadītāja, «dienesta viesnīcu varētu izmantot arī vasaras treniņnometnes – te ir stadions, upes, baseins, laba sporta un atpūtas bāze.» ◆

---