Automašīnu īpašnieki ir spiesti piesārņot vidi.
Automašīnu īpašnieki ir spiesti piesārņot vidi
Kāpēc Bauskā nevar nodot vecās autoriepas? Šo jautājumu “Bauskas Dzīvei” vairākkārt ir uzdevuši iedzīvotāji. Viņi atceras, ka pirms dažiem gadiem šāds pakalpojums tika nodrošināts.
Riepas vidē nesadalās apmēram simts gadu. Tās ir aizliegts uzglabāt atkritumu izgāztuvēs, lai nepiesārņotu vidi. Vest riepas no Bauskas uz savāktuvēm Rīgā privātpersonām ir pārāk dārgs prieks. Patiesībā to neviens arī nedara. Kad ik pa laikam pāri pilsētai vai ciemam veļas melnu dūmu mākonis un nāsīs cērtas kodīga smaka, ir skaidrs, ka automašīnu īpašnieki ar utilizāciju cenšas tikt galā pašu spēkiem. Dedzināšana izraisa vēl draudīgāku vides piesārņojumu nekā riepu ārkārtīgi lēnā sadalīšanās.
Domā par pārstrādi
Iekams vēl nebijām Eiropas Savienības dalībvalsts, ar Latvijā savākto autoriepu dedzināšanu ilgstoši nodarbojās Brocēnu cementa rūpnīca. Šim nolūkam tika saņemts pat valsts finansējums. Nu ir skaidrs, ka metode ir nopietns kaitējums dabai, nevis civilizēta atbrīvošanās no pārpalikumiem, tāpēc utilizācija Brocēnos ir pārtraukta. Jau pirms laba laika pasaulē tika izstrādāta tehnoloģija, kad riepu pārstrādes rezultātā iegūto sasmalcināto gumiju sapresē un izmanto ceļu būvē, celtniecībā. Plašsaziņas līdzekļos arvien biežāk parādās apgalvojumi, ka riepu pārstrāde Latvijā ir perspektīva nozare. Lai sāktu šo biznesu, lieli kapitālieguldījumi neesot vajadzīgi, atliekot vien iegādāties riepu smalcināšanas iekārtu un agregātu, kas iegūto gumijas smalkmi sapresē plātnēs.
Jūtas bezspēcīga
SIA “Vides serviss”, kam Codes pagastā bija iekārtots atkritumu šķirošanas laukums, savulaik tur izveidoja arī autoriepu savāktuvi. Kad zemesgabalu pieprasīja likumīgais īpašnieks, uzņēmumam vairs nebija brīvas teritorijas autoriepu uzkrāšanai. Sazinoties ar SIA, tika noskaidrots, ka šī iemesla dēļ automašīnu īpašnieki pagaidām nevar cerēt uz situācijas labvēlīgu atrisinājumu.
Vecumnieku pagasta iedzīvotāja Rudīte Vecvagare ir sašutusi: “Es atbalstu “zaļo” domāšanu un iestājos pret jebkāda veida vides piesārņošanu, taču riepu utilizācijas jomā jūtos bezspēcīga. Man ir tikai viena izeja – ar smagu sirdi iekurt ugunskuru, jo nekāda cita alternatīva netiek piedāvāta. Par šo jautājumu interesējos jau sen, bet nevienu argumentētu atbildi tā arī neesmu saņēmusi.”
Jābrauc uz Ozolniekiem
Jelgavas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Bauskas rajonā Edmunds Jakubonis piekrīt, ka riepu savākšana pagaidām Bauskā ir neatrisināta problēma. Viņš piedāvā pagaidu risinājumu: “Automobiļu īpašniekiem iesaku doties uz Jelgavas rajona Ozolnieku novadu, kur SIA “Kuursakoski” no privātpersonām bez maksas pieņem vieglo mašīnu riepas, bet par smagā transporta vienas tonnas riepu nodošanu ir jāmaksā 40 latu. Savākšanas laukums strādā darbdienās. Uzņēmums sadarbojas ar lietuviešiem, kuri produkciju nogādā otrreizējai pārstrādei kaimiņvalstī.”
Kāds netālu no Bauskas esošs autoserviss vecās riepas bez maksas pieņem no pastāvīgiem klientiem. Edmunds Jakubonis pieļauj, ka līdzīgi rīkojas arī radniecīgi uzņēmumi. Riepu pieņemšanu no visiem gribētājiem servisi nepraktizē, jo tiem ir noslēgti līgumi ar savācējiem par noteiktu daudzumu.
Vilinošs bizness
Statistika liecina, ka Eiropas Savienībā ik gadu saražo ap 2,5 miljoniem autoriepu. Latvijā, kur nav atrisināta pārstrāde, ir lieli to uzkrājumi, taču vairākās Eiropas valstīs jau ir vērojams vecu riepu trūkums. Lai nodrošinātu pārstrādes uzņēmumu darbību, šī produkcija jau tiek iepirkta citur.
Rīgas Tehniskās universitātes Polimērmateriālu institūtā tiek veikts pētījums par riepu otrreizēju pārstrādi, lai iegūtu jaunu, vērtīgu un plaši pielietojamu materiālu. To panāk, sadrupinātiem gumijas gabaliņiem pievienojot īpašu saistvielu. Jauniegūtais materiāls ir elastīgs, izturīgs, labi slāpē skaņas un izolē siltumu. Zinātnieki cer, ka viņu izstrādātās tehnoloģijas un pētījumi par riepu otrreizējas pārstrādes rezultātiem ieinteresēs Latvijas ražotājus.
