Mākslīgi uzturēta tēma plašsaziņas līdzekļos vairākus mēnešus bija praids – seksuālo minoritāšu gājiens 11. Novembra krastmalā Rīgā pagājušajā sestdienā.
Mākslīgi uzturēta tēma plašsaziņas līdzekļos vairākus mēnešus bija praids – seksuālo minoritāšu gājiens 11. Novembra krastmalā Rīgā pagājušajā sestdienā. Izmantošu demokrātiskās tiesības un par šo notikumu neizteikšos. Taču pēcvērtējums ir radies: ikgadējie praidi nebūt neveicina saskaņu sabiedrībā. Punkts.
Pašreiz ir tāds kā prezidentu laiks. Paiet gads, kopš V. Vīķi-Freibergu īpatnā veidā nomainīja Valdis Zatlers. No operāciju zāles ienākt pilī un kļūt par prezidentu ir grūti, un tas nav noslēpjams. Biežās pārteikšanās un līdz galam neizsvērta doma ir kā medusmaize žurnālistiem. Slavenais teiciens “Kas es esmu?” radis turpinājumu – prezidents aicina mūs visus šad un tad atbildēt uz šo jautājumu. Eksprezidents G. Ulmanis, samanījis naudas smaržu projektā “Dinamo Rīga”, nodevis tautas uzticību, gan priecādamies par krievu valodas atdzimšanu Latvijā, gan pieminēdams mūsu hokejistu piedalīšanos kontinentālajā čempionātā: “Un tad latvieši jaunā kvalitātē jau drīz vien atgriezīsies Sibīrijas pilsētās.” Daudzi latvieši viņam to nepiedos.
Vaļsirdīga atzīšanās ne vienmēr nodrošina uzticību. A. Loskutovs pats atklāja un paziņoja sabiedrībai, ka no KNAB pazudis ievērojams daudzums naudas. Nu ir laika jautājums – cik ilgi viņš noturēsies amatā? Premjers I. Godmanis liedzis Loskutovam doties uz starptautisku konferenci Katarā, kur viņam paredzēts viens no galvenajiem referātiem par ANO korupcijas novēršanas konvencijas ieviešanu Latvijā. Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidāts I. Bičkovičs apstiprināja, ka viņa vārds atrodams “čekas maisos”. Taču nojaušams, ka tas netraucēs Saeimas valdošajiem grupējumiem ievēlēt viņu par valsts galveno soģi. Bet “ziņotāja” rēgs un neskaidrības ar Latvijas pilsonības iegūšanu neļaus Bičkovičam kļūt par tiesnešu etalonu.
Kur paliek mūsu Lāčplēši? Režisors J. Vingris uzņēmis daļu īsfilmas “Pēdējais Lāčplēsis”. Kinolentes nobeigumam valsts finansējums atteikts, jo galvenais varonis, ļaundaris, esot stipri līdzīgs ekspremjeram Kalvītim un tas graujot valsts tēlu. Iespējams, tam vairāk kaitē pašu politiķu pļāpāšana, nedomājot par sekām. Tādas ir runas par Godmaņa valdības krišanu šīgada oktobrī (autors G. Bērziņš). Tāda ir raustīšanās ar aizliegumu pārdot aptiekās korvalolu bez receptes un pēkšņā nodoma atcelšana. Tāda ir vienas partijas ministru nesaprašanās. Finanšu ministrs A. Slakteris brīdina, ka valsts ekonomika ir briesmās, bet iekšlietu ministrs M. Segliņš apsmaida valsts kontrolieres I. Sudrabas aizrādījumus par budžeta naudas pārmērīgu tērēšanu.
Vasara ir klāt. Tā būs karsta gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Bet izskaņā droši vien notiks divi referendumi, jo Saeima negrasās ne tautai dot tiesības atlaist parlamentu, ne arī labot Pensiju likumu.
