Saglabā skolas ar 16 un pat diviem audzēkņiem.
Saglabā skolas ar 16 un pat diviem audzēkņiem
Kamēr dažu pašvaldību darbinieki meklē pieredzi Korsikā un met skatu uz Šveici, Gailīšu pagasta teritorijas plānotāja Aija Fridrihsone šogad divas reizes bijusi netālajā Igaunijā.
Maija vidū viņa vairākas dienas izzināja teritorijas plānošanas pieredzi Pērnavā, Tallinas, Rakveres, Tartu lauku teritorijās. Braucienu organizēja Teritorijas plānotāju asociācija. Piedalījās kolēģi no visas Latvijas, un gūtas darbam konkrētas atziņas.
Lauki ir glābiņš
Tomēr spilgtākas atziņas Aijai Fridrihsonei ir no Latvijas Lauku foruma februārī organizētās mācību vizītes uz Pērnavas rajonu. Tur iepazīta nevalstisko organizāciju piedalīšanās lauku videi svarīgu jautājumu ierosināšanā un risināšanā.
Stāsta Aija Fridrihsone: “Diskutējot ar “Kodukante” (Igaunijas ciematu asociācija) valdes locekli un Tartu universitātes mācībspēku Valteru Parvi, saklausīju atziņas, kas raksturo attieksmi: “Lauki visilgāk spēj saglabāt tautas nacionālās tradīcijas, kultūru un vērtības. Lauki ir glābiņš, piemēram, kara apstākļos tieši laukos, nevis pilsētās cilvēki vieglāk pārdzīvoja grūtos laikus, jo tur nepietrūkst ne maizes, ne siltuma un daudz kā cita.””
Aija secinājusi, ka Igaunijas laukos tiek domāts par sociālā kapitāla krāšanu, kamēr Latvijā runā par sociālā kapitāla bankrotu. Sociālais kapitāls ir cilvēku, dažādu sabiedrības grupu vai organizāciju sadarbības un mijiedarbības rezultātā radusies pievienotā vērtība. Tā veicina kopīgu vērtību veidošanos, attīsta sadarbības kultūru, uzticamību un koordināciju visos sabiedrības līmeņos, tādējādi veicinot dzīves kvalitātes uzlabošanos.
Atbalsta mazās teritorijas
“Pārsteidza vienkāršais risinājuma veids. Pērnavas rajonā dzīvo 47 tūkstoši cilvēku, darbojas lauku partnerība un ciematu asociācijas, kādu Latvijā pagaidām nav. Katra maza teritorija tiek valstiski atbalstīta, lai cilvēki tur paliktu dzīvot,” stāsta A. Fridrihsone.
Esot vismaz trīs veidi, kā mazām organizācijām saņemt finansējumu. Cilvēki sanāk kopā, izlemj, ko grib izdarīt, un piedalās mazo projektu konkursos, ko divas reizes gadā rīko Pērnavas rajona pašvaldība. Divas reizes gadā ciematu apvienības var iesniegt projektus arī valsts programmai. Tiek izmantotas arī “Leader+” projektu iespējas, kas pazīstamas arī Latvijā.
Igaunijā pavisam ir 24 vietējās rīcības grupas, bet to nav Tallinas apkaimē, kur cilvēki dzīvo pārticīgāk. Pērnavas rajonā ir vietējās rīcības grupa “Zaļā upju zeme”. Tā izstrādājusi stratēģiju un noteikusi galvenos attīstības virzienus: labāka dzīves kvalitāte un stipra pašvaldība, ekonomika un vietējā uzņēmējdarbība, dabas un kultūras resursu izmantošana, organizācijas un stratēģijas attīstība.
Jautājot, kādus projektus varētu realizēt, tika nosaukta virkne ideju: “Vietējā produkcija no lauka uz galda”, “No lauksaimniecības uz tūrismu”, “Dabisko resursu interpretācija”, “Senās igauņu kultūras iepazīšana”, “Akmens pielietošana celtniecībā”, “Upju resursu izmantošana”.
Vietējo varu ieinteresētība
Aija Fridrihsone atzīst, ka arī valdība un vietējā vara Igaunijā piešķir līdzekļus nevalstisko organizāciju darbībai. Pats interesantākais, ka ziedošanai izdodas pierunāt pašu cilvēkus, vietējos iedzīvotājus, uzņēmējus. Ļoti cieša ir NVO un pašvaldību sadarbība un atbalsts. Ir iespējams mudināt cilvēkus ģenerēt idejas, ja tās var realizēt.
Visos pašvaldību līmeņos jūtama ieinteresētība saglabāt lauku vidi. Igaunijā ciems nozīmē katru apdzīvotu vietu, kurā ir vairāk par 34 cilvēkiem. Arī tad viņi raksta attīstības stratēģiju, iegulda pūliņus, lai saglabātu vēsturi.
***
Uzziņai
Igaunijā gūtas atziņas
“Massiaru bijām Igaunijas mazākajā skolā, kur pašlaik mācās divi audzēkņi – viens otrajā, otrs ceturtajā klasē. Tomēr to neslēgs, jo rudenī būs četri pirmklasnieki. Skola celta 1937. gadā, un tur savulaik mācījušies 150 bērnu.
Suigu ciematā apvienojušies četri ciemi (450 cilvēku). Aktīvistu grupa pašvaldības ēkā izbūvējusi sabiedrisko centru ar bibliotēku, interneta pieeju, zāli kultūras pasākumiem, piesaistot Eiropas struktūrfonda lī dzekļus, cer ierīkot arī virtuvi. Ciemata teritorijā ir skola ar 16 audzēkņiem un bērnudārzs. Līdzīgs sabiedriskais centrs ar trenažieru zāli, saunu, muzeju izveidots Vahakas ciematā. Tur vēl cer iekārtot datoru un rokdarbu klasi pieaugušajiem.”
AIJA FRIDRIHSONE, Gailīšu pagasta teritorijas plānotāja
