Jūsu laikraksta 26. maija numurā publicētais raksts «Lauksaimniecības politikas «veselības pārbaude»» ir rosinājis mani dalīties pārdomās par to, kā nākamās latviešu paaudzes nodrošināt ar pārtiku un bioenerģiju Latvijā.
Jūsu laikraksta 26. maija numurā publicētais raksts “Lauksaimniecības politikas “veselības pārbaude”” ir rosinājis mani dalīties pārdomās par to, kā nākamās latviešu paaudzes nodrošināt ar pārtiku un bioenerģiju Latvijā, apstrādājot lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
Zeme ir Latvijas svēts mantojums, kas 45 gadu padomju okupācijas varmācības dēļ daudzviet aizaudzis ar nezālēm, krūmiem un pat kokiem. 1935. gadā 57,3% no kopējās valsts teritorijas veidoja lauksaimniecībā izmantojamā zeme, turpretī 2005. gada sākumā tā bija 38,2%. Krūmāji pašlaik aizņem 1,8% no valsts teritorijas.
Patlaban globālā mērogā ir saskatāma pārtikas produktu krīze. Zemkopību kontrolē liela mēroga agroresursu ražotāji un tirgotāji, kuri diktē tirgu un produktu noietu, neņemot vērā kvalitāti un kulināro vērtību. Turklāt pēdējo gadu laikā briest globāla revolūcija, pieprasot organiski ražotu pārtiku, kas audzēta mazās lauku saimniecībās.
Statistika pārliecina
Avīzes “The New York Times” statistika pārliecina, ka caurmērā piecus hektārus lielās saimniecībās organiski audzētas barības uzturvielas peļņa ir 3000 dolāru par katru apstrādāto hektāru, salīdzinot ar 1000 hektāru fermu 100 dolāru peļņu par katru apstrādāto hektāru. Šī statistika ir pierādījums, ka Latvijas zemkopjiem jācenšas audzēt kvalitatīvus produktus eksportam, izmantojot lauksaimniecības diversifikāciju.
Protams, šī “revolūcija” ir jāsekmē ar valsts nodokļu kompensācijām, lai nodrošinātu peļņu zemes īpašniekiem, zemes kopējiem un uzņēmējiem, lai atgrieztos Latvijā tie, kas aizklīduši citās zemēs meklēt dzīves iztikai piemērotu atalgojumu.
Attīstību sekmējoši aspekti
Labvēlīgie ekonomiskie un ģeopolitiskie aspekti, kas sekmēs lauksaimniecības un agrorūpniecības attīstību Latvijā: organiski audzēto uzturvielu pieprasījums un cenu kāpums globālajā tirgū; graudaugu salmu pievienotā vērtība agrocelulozes un papīra ražošanai, kas saudzē Latvijas mežus un tādējādi mazina gaisa piesārņošanu ar CO2; salmu un kokmasas atkritumi kā vērtīgi un videi draudzīgi resursi koģenerācijas ražotnes shēmā; Latvijas neapstrādātā aramzeme, grāvji un grāvmalas slēpj papildu agrobiomasas resursus.
Latvijai jāraugās vairot enerģijas neatkarību un lauksaimniekiem rast optimālus ienākumus un peļņu. Pamestās zemes apstrādāšana, krūmu un brikšņu pārvēršana enerģijā segs globālo pārtikas deficītu un sekmēs Latvijas enerģijas neatkarību.
Biomasu – enerģijā
Agrorūpniecības neatņemama daļa ir biomasas resursu pārveidošana siltumenerģijā un elektroenerģijā, koģenerācijas ražotnēs. Mana globālā pieredze celulozes un papīra ražošanā dod iespēju šo pieredzi izmantot dzimtajā pusē Umurgā, kur izveidos agrocelulozes, papīra un dabiskā mēslojuma ražotni, sekojot Vides pārraudzības valsts biroja novērtējumam un atzinumam.
Koģenerācijas ražotnes vairākos Latvijas rajonos mazinās enerģijas deficītu, gaidot megaelektrostaciju realizāciju.
Iepriekš teiktais mudina domāt, ka Latvijas agrotehnoloģijas resursu izmantošana un pieredze radīs pārliecību par agroenerģijas neatkarības iespējām un ka nākamās latviešu paaudzes būs nodrošinātas ar pārtiku un ar bioenerģiju, apstrādājot lauksaimniecībai izmantojamo zemi. Lauksaimnieki ir un paliks Latvijas lauku ainavas veidotāji un ekonomikas virzītāji.
