Kam ķibele ar elektrību – meklē Regīnu.
Kam ķibele ar elektrību – meklē Regīnu
Pieļauju, ka Vecumniekos dzīvojošā Regīna Zeltiņa savā profesijā – rūpniecisko iekārtu elektriķe – Bauskas rajonā ir vienīgā sieviete.
Regīna dzimusi liktenīgā laikā, 1945. gadā. Bijusi vienīgā meita triju dēlu vecākiem. No mammas viņa iemācījusies šūt un savam priekam audzēt puķes. Regīnas māka garšīgi gatavot ēst dēlu Aldi pamudinājusi iegūt vispirms pavāra arodu, tikai pēc tam studēt ekonomiku.
Piedāvājumu netrūkst
“Manā bērnībā dzīvojām Latgalē, mamma bija šuvēja, tēvs amatnieks – tas mūsu ģimeni glāba no bada pēckara gados. Uz Zvirgzdi, pie Vecumniekiem, pārcēlāmies vēlāk, te beidzu vidusskolu. Brālis jau studēja, un bija skaidrs, ka vēl vienu studentu ģimene nevarēs atbalstīt. Tāpēc Rūjienas tehniskajā skolā izmācījos par elektriķi. Beidzām kādas piecas meitenes, bet laikam esmu vienīgā, kas šajā profesijā strādās visu mūžu.
Regīnas pirmā darbavieta bija Liepājas elektromontāžas pārvalde, pēc tam rūpnīca “Sarkanais metalurgs”. Viņa atceras, ka, vērojot, kā lej metālu, sajūsminājusies par to, cik skaists ir process. Liepājā Regīna apprecējusies, piedzimis dēls, izšķīrusies un Aldi izaudzinājusi viena. Tāpēc arī vēlējusies pārcelties uz dzīvi tuvāk saviem vecākiem. Vecumnieku dzelzsbetona rūpnīcā strādājusi, kamēr vien tā pastāvējusi. Arī pēc tam darba piedāvājumu nav trūcis.
Pašlaik, jau pensiju saņemot, Regīna Zeltiņa turpina strādāt par elektriķi Vecumnieku vidusskolā. Norunātajā tikšanās dienā viņa bija remontējusi mācību iestādes virtuves elektrisko plīti, lai bērni nepaliek bez siltām pusdienām.
Satiek ar kaimiņiem
Pirms dažiem gadiem Regīna mainījusi dzīvokli, jo komunālo maksājumu nasta kļuvusi par smagu. Tagad viņa Vecumniekos dzīvo 50. gadu beigās celtā mājā, bet dzīvokli pati jauki izremontējusi, ielikta ekonomiskā krāsniņa. Paketlogi neļauj vējam plivināt aizkarus, un pat drēgnā laikā pēcpusdienas saule jauki piesilda istabas. Par malkas sastrādāšanu Regīna nebēdā – viņai esot elektriskais zāģis. “Labs piemērs ir kaimiņiene Dzidra Miķelsone, kurai būs jau 80 gadu. Viņa pati visu malciņu saskalda, tikai daži bluķīši ir nepievarami.”
Savus kaimiņus Regīna slavē. Satikšana esot jauka, vecajā mājā jūtama jaunība, te dzīvo ģimenes ar bērniem. Regīnai ir draudzenes, ar kurām jauki parunāties, bet nereti arī jāpalīdz, ja ir kāda ķibele ar elektrību. Kuram gan vēl lūgt padomu, ja ir Regīna, izpalīdzīga bez gala.
Čakla saimniece
Bijis laiks, kad Regīna cepusi tortes ne tikai sev, bet arī citiem. Ģimenei un ciemiņiem visvairāk garšo Regīnas gatavotie našķi – cepumiņi, kūciņas, plātsmaizes, kas gluži vai kūst mutē. “Ēst gatavošanā esmu diezgan čakla, bet tradicionāla, īpašiem eksperimentiem neļaujos. Nevaru pat iedomāties, cik maksā ēšana ārpus mājas. Gatavoju tāpēc, ka man labāk garšo pašas vārītais, turklāt tā iztikšana noteikti ir lētāka, par ko pensionārs nevar nedomāt. Ir arī savs dārziņš, kur šis tas izaug, tāpēc nesūrojos par dzīvi,” uzsver Regīna.
Viņai ir mazdēliņš Henrijs, ar kuru vienmēr prieks satikties. Dēla ģimene pašlaik īrē dzīvokli Rīgā, bet Vecumniekos pamazām ceļ māju. Regīna gan uzskata, ka viņa pie jaunajiem dzīvot neies. Labāk iet ciemos, nevis divām saimniecēm dalīt vienu virtuvi.
Stasis Uzāns Vecumniekos par Regīnu Zeltiņu saka: “Mums ar sievu Regīna ir laba ģimenes draudzene gandrīz visu mūžu. No viņas plūst cilvēciska labestība, izpalīdzība, dzīvesprieks un jauks sirdsmiers. Lai cik, piemēram, es esmu niķīgs, viņa man ir kā nomierinoša zālīte. Atbilstīgi savam uzvārdam Regīna ir zelta cilvēks.
