Jubileju Lienīte Ivanova svinēja 5. jūnijā.
Jubileju Lienīte Ivanova svinēja 5. jūnijā
Rundāles pagasta Punclavas atrodas netālu no Mežotnes pilskalna. Ciemiņus sagaida vairākas kokos ieskautas mājas un uz ceļa liels rotveilers, kurš nekustina ne ausu pat tad, ja mašīna pabrauc tuvu garām. Šajā klusuma valstībā šonedēļ 40 gadu jubileju svinēja Lienīte Ivanova.
Meitene no Juknišķiem
Jubilāres dzimtā mala ir Īslīces pagasta viensētu ciematiņš Juknišķi, netālu no Ādžūniem. Pabeigta Īslīces skola, vēlāk, pēdējos padomju varas gados, viņa un vīrs Genādijs dabū dzīvokli Līdumā, ko vēlāk izpērk par pajām. Desmit gadu nostrādāts Krājbankā par grāmatvedi. Piedzimušas divas meitas – Lelde un Elīna.
Laiki mainās, pieaug apkures un citi maksājumi, un ģimene sāk ilgoties pēc laukiem. 1994. gadā Ivanovu ģimene ierodas Punclavās. Nelielajā ciematiņā ir vairā kas mājas. Laika gaitā radusies pārrakstīšanās kļūda, un mājai, kurā tagad dzīvo, oficiālais nosaukums ir “Punslavas”. Mājinieki joko, ka padomju laikā sajaukts “c” ar “s” un tā arī aizgājis.
Punclavas padomju ziedu laikos bija neliels, labi kopts un augošs ciematiņš. Bija vairākas sabiedriskās ēkas, klubs, plānoja celt skolu. Kopsaimniecībām apvienojoties, tas viss pazuda. Atceroties pagātni, Lienīte nespēj pozitīvi vērtēt gaidāmo novadu izveidi: “Vectēvs Arvīds Viļums savulaik nelielā kolhozā bija priekšsēdētājs. Kā toreiz teica – priekšsēdētājs uz zirga. Kolhoza teritorija bija sakopta, viss sakārtots.
Pievienojoties sovhozam, viss izjuka, tāpat kā Punclavās. Mūsu pagasts nav par šejieniešiem aizmirsis – atdzelžo ūdeni, palīdz citās lietās, arī uz pensionāru ballēm aizved ar autobusu. Negribas ticēt, ka, izveidojot lielos novadus, kāds domās vairāk par tādām vietām kā mūsējā.”
“Zvēru dārzs”
Punslavu mājas regulāri apciemo arī kaimiņu mīluļi. Govs un kazu slaukšanas reizē klāt ir ne tikai apkārtnes kaķi, bet arī lielais kaimiņu rotveilers vēlas kaut nedaudz silta piena.
Mājās ir trīs suņi – nodrošinājums pret lapsu pieaugošo nekaunību. Šo plēsēju kļuvis vairāk, un mājputni jāsargā. Niknākais sargs ir Vaktiņš, pa āru dzīvo arī kucīte Pūka. Nedaudz neveiksmīgāks sargs ir lielais, melnais Argo. “To atveda ziemā un teica: “Izaudzējiet sev sargsuni!” Salā mazu kucēnu neliksi kūtī. Tā arī uzauga mājā un pie tās ir pieradis,” suņu saimi raksturo Lienīte.
Mājas nekaunīgākais runcis un pielīdējs ir melnais Sniedziņš. Vārdu ieguvis, pielāgojoties pēdējām ziemām, – kādas ziemas, tāds kaķis. “Punslavās” dzīvo arī no pilsētas atvesta balta šķirnes kaķene Šeila.
Tāda ir lauku sētu ikdiena – labākajā gadījumā kāds godīgi atved no pilsētas dzīvnieciņu un paprasa atļauju to atstāt, bet nereti gluži vienkārši izmet.
Aktīva ikdiena
Jubilāre jau ir vecmāmiņa. Visiem ģimenē nākas auklēt meitas Leldes un znota Andreja meitiņu Samantu. Vecmāmiņa gatavojas iegūt autovadītājas tiesības. Braukšanas mēģinājums bijis neveiksmīgs, bet Lienīte brauks atkal. Viņa atceras: “Apstājamies. Pie luksofora pēkšņi pieskrien vīrietis un brīdina, ka mašīnai nedeg bremžu signāls. Patīkami, ka ir tādi cilvēki, kuri ir gatavi brīdināt vai palīdzēt.”
“Punslavās” interneta pagaidām nav. Ziemā derētu, bet vasarā darba diezgan. Palīgā nākot kaimiņu puika Aleksis. Viņa dienas režīmu kontrolējot māte – neļaujot visu laiku skatīties televizoru vai sēdēt pie datora.
