Bauskas iedzimtie izklīduši pasaulē. Bet mūsdienu baušķenieku varas pārstāvis 2008. gada 20. jūnijā pulksten 9 laukumā pie vecā Rātsnama ar šo datumu sāks skaitīt dienas. Tiklīdz noskaitīs četrsimto, tā būšot Bauskas pilsētas jubilejas diena.Vēl dzīvie iedzimtie kasa pakaušus un kavējas atmiņās. Tas bija 1943. gada 20. jūnijā, kad Bauskā sapulcējās apmēram 10 000 pilsētas un pagastu ļaužu. Viņi līksmi nosvinēja Bauskas 500 gadu jubileju, pie pilsdrupām piestiprināja piemiņas plāksni. Toreiz bija kara laiki un grūta dzīve, bet Zemgales komisārs fon Mēdems atļāva latviešiem pulcēties un svinēt apriņķa galvenās pilsētas jubileju.Svinības notika pilsētas valdē, aizsargu namā, pilsdrupās un Korfa dārzā. Ar runām uzstājās pilsētas vecākais J. Skalders, augstie vācu okupācijas varas pārstāvji Dr. Drekslers, ģenerālis O. Dankers un fon Mēdems.Pirms brīvdabas teātru izrādes «Jāņa tēva sētā» Dr. Drekslers savu runu beidza ar aicinājumu kopīgi nodziedāt latvju tautas lūgšanu, kas ar sajūsmu tika izdarīts. Pilsētā daudzi plakāti un rotājumi bija mūsu valsts nacionālā karoga krāsās.Vācieši mācēja skaitīt gadus un Bauskas vārdu saistīja ar 1443. gada sākto pils celtniecību. Pils nevarēja pastāvēt bez amatnieku un strādnieku apmetnes, Bauskas (Vairogmiesta)ciemata. Kad ciematam Ķirbaksalā kļuva par šauru, hercogs Ketlers pārcēla ciemu uz senlejas kreiso krastu.Pilsētas tiesību došana 1511. gadā (nodibināts pilsētas maģistrāts) vai 1609. gadā nenosaka apdzīvotās vietas vecumu. Ko tad īsti Bauskas saimnieki grib svinēt – Bauskas faktisko vecumu vai pilsētas tiesību došanu?Bauskas iedzimtie, vai ļausim no Bauskas 556 gadiem nozagt 156 gadus? Atsaucieties!
