Vidusskolām jākļūst par iestādēm ar ļoti labu mācību bāzi.
Vidusskolām jākļūst par iestādēm ar ļoti labu mācību bāzi
Par administratīvi teritoriālo reformu runā jau 15 gadu. Beidzot ir pienācis laiks, kad teritoriju pārkārtošana tuvojas noslēguma stadijai. Par to, kā jaunais modelis iespaidos izglītības sistēmu, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe Bauskā diskutēja ar pašvaldību vadītājiem.
Cilvēki baidās no pārmaiņām, bet nedrošība rada labvēlīgu situāciju baumu izplatībai. Bērnu vecāki visvairāk ir nobažījušies par to, ka jaunizveidotajos novados varētu tikt slēgtas mazās skolas. Ministre šo prognozi noraida un uzsver, ka pamatskolas posmā tikai izņēmuma gadījumos, kad audzēkņu skaits ir trīskārt mazāks nekā noteiktais minimums, būtu jālemj par izglītības iestādes lietderību. Teritoriālās reformas mērķis taču ir uzlabot iedzīvotājiem galveno pakalpojumu pieejamību, nevis radīt šķēršļus. Tatjana Koķe atzīst, ka pēc stāšanās amatā bijusi izbrīnīta, ka daudzi ar teritoriālās reformas ieviešanu saistīti jautājumi izglītības jomā nav atrisināti. Nu situācija pamazām kļūst skaidrāka. Ir izstrādāti grozījumu projekti vairākos likumos, lai novadu un reģionu pašvaldībām varētu deleģēt līdzšinējās rajonu padomju un to pakļautībā esošu iestāžu funkcijas. Tie ir jāapstiprina Saeimā.
Pamatizglītības jomu nekādas radikālas pārmaiņas neskars, toties vidusskolas pamazām tiks optimizētas. Tām ir jākļūst par iestādēm ar ļoti labu mācību bāzi, lai atbilstu dinamiskas attīstības laikmeta prasībām, teic ministre. Process jau ir sācies, izmantojot Eiropas struktūrfondu atbalstu dabaszinību un matemātikas kabinetu iekārtošanai, mācību procesa uzlabošanai, priekšmetu skolotāju mērķstipendijām.
Iecavnieki gatavi pārmaiņām
Par labu ir atzīts vairākuma atbalstīts izglītības pārvaldīšanas modelis, kad nozares visas funkcijas pārņems novadu pašvaldības. Tāpat kā iepriekš, pedagogu algas tiks finansētas no valsts budžeta, bet skolu un interešu izglītības iestāžu uzturēšana – no novada budžeta. Tomēr ir gaidāma kāda nozīmīga atšķirība. Rajonu centros tiks likvidētas izglītības pārvaldes, kas ir koordinācijas un metodiski centri. Šīs funkcijas būs jāuzņemas katra novada pašvaldībai. Tādēļ rodas pamatotas bažas, vai visas vietvaras spēs nodrošināt kvalitatīvu, saskaņotu darbību un atrast profesionālus izglītības darba vadītājus.
Iecavas novada Dome šim solim jau ir gatava. Pašvaldības vadītājs Jānis Pelsis skaidro: “Novadā darbojas astoņas izglītības iestādes. Divas no tām ir valsts finansētas. Jauno izglītības pārvaldīšanas modeli esam nolēmuši īstenot no 2009. gada 1. janvāra. Ir izveidota jauna struktūra, kas koordinēs un pārraudzīs skolas, kā arī atrasti piemēroti kandidāti – novada Izglītības pārvaldes vadītājs un metodiķis. Vienīgā rūpe ir par to, vai pašvaldība jau nākamgad varēs saņemt valsts mērķdotāciju pedagogu algām.” Tatjana Koķe pauda pārliecību, ka līdz nākamā gada sākumam būs stājušies spēkā grozījumi Izglītības un citos likumos, kas kļūs par juridisku pamatojumu jaunu funkciju deleģēšanai novadu pašvaldībām.
Sadarboties un apvienot resursus
Nav noliedzams, ka atrast kompetentus speciālistus un veidot pašiem savas izglītības pārvaldes dažos novados varētu būt problemātiski. Tādēļ ministre iesaka meklēt variantus un vairāku pašvaldību resursus apvienot izglītības funkciju veikšanai. Aivars Okmanis, Rundāles pagasta padomes un Bauskas rajona Padomes priekšsēdētājs, tomēr ir noskaņots diezgan skeptiski: “Arī mācību priekšmetu olimpiādes, konkursi un skates tiks rīkoti katrā novadā atsevišķi. Tā nav nopietna konkurence, ja pašvaldībā, piemēram, darbojas tikai divas skolas.” Iekams teorētiskās nostādnes nav pārbaudītas praksē, par rezultātu ir pāragri spriest, taču ministre nešaubās, ka daudz ko varēs mainīt procesā un atrast optimālu risinājumu.
Skaistkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Kalniņš atklāj, ka izglītības jautājumi ir topošā Vecumnieku novada darba grupas sanāksmju pastāvīgs temats. Sešu pašvaldību vadītāji un septiņu skolu direktori jau ir vienojušies par novada izglītības darba vadītāja amata nepieciešamību. Darbinieks būs gan stratēģis, gan koordinators. “Jaunajā novadā, kurā iekļausies arī Aizkraukles rajona Kurmenes un Valles pašvaldība, būs četras vidusskolas, trīs pamatskolas, Mūzikas un mākslas skola. Nākotnē plānojam Vecumniekos atvērt arī sporta skolu,” teic Jānis Kalniņš.
Uz “Bauskas Dzīves” jautājumu par rajona Bērnu un jauniešu centra nākotni ministre atbild: “Interešu izglītības funkcijas arī pārņems novadi. Būs jāvienojas, vai šos centrus finansēs viena vai vairākas pašvaldības. Izārdīt struktūru, kas veiksmīgi darbojas, nebūtu prātīgi. Interešu izglītības iestādes turpinās metodisku sadarbību ar Valsts jaunatnes iniciatīvu centru. Viss ir atkarīgs no pašvaldību prasmes sadarboties un izvēlēties piemērotāko risinājumu.
