Šogad traucējusi slapjā ziema, cenu kritums un neizdevīgie noteikumi.
Šogad traucējusi slapjā ziema, cenu kritums un neizdevīgie noteikumi
Mežā stāvoša baļķu kaudze, kas pamazām trūd un bojājas, – diemžēl tāda pavasarī bija mežsaimnieku ikdiena. Iemesls – laika apstākļi. Siltās ziemas dēļ mežu augsne nesasala, lielu daļu nozāģēto koku izvest nav izdevies. Turklāt kokmateriālu tirgū salīdzinājumā ar pagājušo gadu vērojams cenu kritums. Laika apstākļu radītajām problēmām pievienojas arī birokrātiskās.
Smagas cenu pārmaiņas
Uzņēmējdarbībā siltā ziema ir ieviesusi nepatīkamas pārmaiņas. Situāciju raksturo SIA “Bērzkalni” valdes priekšsēdētājs Māris Sīmanis: “Pagājušā gada beigās cenas kāpa un cirsmas pirka par attiecīgām cenām. Sazāģētos baļķus ziemā izvest nebija iespējams, jo meža augsne nesasala. Tagad pavasarī cenas ir pazeminājušās, bet baļķi vēl aizvien stāv mežā. Cenas kritās ASV krīzes dēļ. Tas rada apgrozījuma problēmas. Cirsmās ieguldītā nauda neatnāk atpakaļ, tādēļ nevar iegādāties jaunas cirsmas un turpināt darbus. Tiesa, cenu kritums bija sagaidāms. Līdzīga situācija, kad par septiņiem kubikmetriem meža var nopirkt jaunu “Husqvarna” motorzāģi, ir bijusi tikai pirms gadiem divdesmit pieciem.”
Uzņēmuma komercdirektors Valts Linde raksturoja situāciju rajonā: “Vietējo mežizstrādes uzņēmumu teju vairs nav. Iecavā vēl darbojas SIA “Skujenieki”. Šis gads mežizstrādes uzņēmumiem par labu nenāks.”
Vidusdaugavas mežsaimniecības izpilddirektors Jānis Belickis situāciju vērtē pozitīvāk: “Cenu krituma ietekme vērojama arī mūsu uzņēmumā “Latvijas Valsts meži” (LVM), jo cenas ir pazeminājušās. Pašlaik gan kopumā augošu koku pārdošanas cenas stabilizējas. Jāpiekrīt, ka pagājušajā rudenī un ziemā un šī gada sākumā cirsmu izstrāde bija ļoti sarežģīta vietās, kur meži atrodas uz nestabilām augsnēm ar vāju nestspēju. darbu pavasarī ietekmēja arī slēgtie ceļi, kas neļāva izvest kokmateriālus no meža, bet situācija ir saprotama, jo ceļi būs nepieciešami arī pēc šķīdoņa perioda visa gada garumā.”
Mežus skārusi arī 2005. gadā prognozētā astoņzobu mizgraužu invāzija. Savairojoties uz kritušiem kokiem, vēlāk kaitēkļi uzbrūk arī vecākām egļu audzēm un bojā koksnes kvalitāti vai pat pilnībā nobeidz kokus.
Nav valsts atbalsta
Meža apsaimniekotājus uztrauc arī nelielais valsts atbalsts salīdzinājumā ar kaimiņu valstīm. Krievijā preci palīdz lētāk saražot zemās resursu cenas iekšējā tirgū, salīdzinājumā ar Eiropas Savienības valstīm Latvijas uzņēmējus neizdevīgākā situācijā nostāda dažādi noteikumi un nodokļi.
Presē jau pieminēta lieta ar slimības lapām, kas liek uzņēmējam maksāt par 13 dienām ilgāk nekā kaimiņu valstīs. Tas tomēr ir viens no faktoriem, kas sadārdzina preces cenu.
Mežsaimniekus neizdevīgā situācijā nostāda arī dažādu nodokļu atmaksa un atbalsts kaimiņos. Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā tiek atmaksāts akcīzes nodoklis degvielai par darbiem, kas ir saistīti ar meža izciršanu un izvešanu. Dažādi noteikumi noteic, ka privātpersonas daudzos gadījumos nemaksā pievienotās vērtības nodokli, pērkot koka izstrādājumus. Tādējādi kaimiņu valstīs gan spēj pārdot lētāk produkciju vai gūt lielāku peļņu, gan arī vairāk saražot.
Kaimiņu valstīs netiek aplikta ar ienākuma nodokli tā peļņas daļa, kas tiek atkal ieguldīta uzņēmuma attīstībā. Latvijā tieši šajā reinvestētās peļņas jomā ir paredzēti likuma grozījumi, kas būtu atbalsts uzņēmumiem, tomēr tas ir tikai viens no punktiem, kas apgrūtina iespējas mūsu uzņēmējiem Eiropas Savienības tirgū.
Pārņem jaudīga tehnika
Aizvien vairāk mežos strādā harvesteri – jaudīga iekārta, kuru apkalpo viens cilvēks. Labos apstākļos tā spēj aizstāt 20 – 30 strādnieku ar motorzāģiem. Tiesa, arī harvesteru cena ir 200 tūkstoš latu un vairāk. Bet lieliem uzņēmumiem tas ir labs veids, kā ātri nogāzt nepieciešamo meža platību.
Jānis Belickis raksturo šīs iekārtas nozīmi mežsaimniecībā: “Vīru ar motorzāģiem ir palicis maz, fiziski strādāt daudzi vairs negrib, un par katru pakalpojumu var maksāt tik, cik tas ir ekonomiski izdevīgi. Harvesters nesanāk lētāk.” Iekārta pati fiksē, cik apaļkoksnes ir sagatavots, tas atvieglo uzskaites darbu.
Vecumnieku mežsaimniecības mežzinis Jānis Ošups arī pozitīvi vērtē šo tehniku: “Kādreiz forvarderi bija brīnums, kur nu vēl harvesteri. Tagad tā ir normāla parādība. Harvesterā ir labi – sēdi kabīnē, nekož odi, dunduri. Iespējams, ka ar tehnikas palīdzību nākotnē mežizstrāde pilnībā mainīsies – koku paņems ar visu celmu, bet mežus atjauninās mehāniski, jaunos kociņus stādot ar mašīnu.”
LVM Vidusdaugavas mežsaimniecības Bauskas iecirkņa vadītājs Lauris Ropājs domā, ka cilvēciskais faktors paliks: “Vienmēr būs vietas, kur mašīna netiks iekšā. Mēs neesam rajons, kurš būtu tipisks tehnikas rajons. Tāpēc pie mums pārsvarā zāģē cilvēki, jo ir daudz mitrās augsnes, kur mašīnas bieži netiek galā. Labākos mežos tehnikas ir vairāk, arī mašīnu operatoru.”
SIA “Tezei-S” šogad ir nolīgta kailciršu uzirdināšanai Brunavas mežos. Uzņēmuma sagataves iecirkņa meistars Edgars Grauze ir apmierināts ar jauno firmas “Ponsse” forvarderu: “Iekārtu ražotāji rūpējas par darbinieku, kas sēdēs kabīnē. Arī iekārtu servisos speciālisti jautā par lietotāju domām, par to, ko vēl vajadzētu pievienot meža tehnikai. Mums svarīgi bija iegādāties arī braucamo ar vinču priekšā, jo citādāk iestrēgušu forvarderu izvelk labi ja pēc trim dienām, bet ar vinčas palīdzību, kas gan arī ir dārgs prieks, pietiek ar 15 minūtēm. Firmai piedāvāja arī automātisko stādītāju, tomēr tam vajag pilnīgi tīru vietu, bez zariem, kas Latvijā pagaidām nav parasta lieta.”
Attīstība kavējas
Māri Sīmani uztrauc attīstība nākotnē: “Nav jēgas pirkt jaunu tehniku, ja nevar pateikt, kas notiks rīt, parīt. Kāda būs valdības attieksme, kādas varētu gaidīt cenas? Nav pārliecības, ka cirsmu izsolē izdosies atrast pietiekami labas kvalitātes kokus. Pēdējā laikā trūkst arī pircēju.”
Nākotnes prognozes ir pesimistiskas. Vairāki uzņēmumi atdod atpakaļ līzingā paņemtās iekārtas. Arī SIA “Bērzkalni” pirms trim gadiem nopirktais forvarders pašlaik pilnībā netiek noslogots. Prognozētais gāzes cenu kāpums diez vai mainīs situāciju arī malkas tirgū, jo uzņēmumiem vienalga ir neizdevīgi kurināt ar malku, bet privāto pircēju tirgus jau tagad ar pūlēm ir spējīgs iegādāties malku par pašreizējām cenām.
Mežizstrādes nozari ir pametusi SIA “Skujenieki”. Stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Veģis: “No mežizstrādes esam atteikušies jau pirms gada. Neredzu vairs jēgu, jo mežu jāturpina kopt, daudz jāstrādā, situācija nav prognozējama. Savulaik uz šo darbu nāca daudzi, jo varēja labi nopelnīt, tagad ir grūti.”
Meža īpašnieku apvienības “Bārbele” vadītājs Jānis Folkmanis uzskata, ka mazajiem vieniem pašiem ir grūti būt veiksmīgiem: “Kā viens no meža īpašnieku apvienību vadītājiem teiktu, ka privātajiem būtu jāiesaistās apvienībās. Piemēram, LVM priekšrocība ir tā, ka viņi ir lielākais spēlētājs koksnes tirgū, turklāt viņi spēj nodrošināt pastāvīgu koksnes piegādi. Ja privātie izveidotu lielas un stipras kooperācijas, arī viņi varētu būt nopietni partneri. Taču šāda kooperācija iespējama tikai ar atbilstīgas valsts politikas un likumdošanas atbalstu.
