Līgo vakaru un nakti pavadīju internacionālā kompānijā. Kopā ar latviešiem bija angļu pāris, holandieši un vācietis.
Līgo vakaru un nakti pavadīju internacionālā kompānijā. Kopā ar latviešiem bija angļu pāris, holandieši un vācietis. Man ļoti patīk brīži, kad ar latviskām tradīcijām varam iepazīstināt ārzemniekus. Jo tad pati sevī nostiprinu pārliecību, ka ir šajos rituālos liela jēga un tie mūs tur pie dabas, pie saknēm, stiprina tautu.
Līgo nakts neparastākais stāsts nāca no angļu lēdijas. Dzimusi viņa Trinidādas salā (Karību jūrā). Šī sala, kā zināms, kopā ar Tobāgo veido vienu valsti – Trinidādas un Tobāgo Republiku. Viņu ieinteresējis fakts, ka Tobāgo reiz bijusi kādas nezināmas valsts – Kurzemes hercogistes – kolonija. Meklējusi rakstos un uzzinājusi, ka Kūrlande bijusi tagadējās Latvijas daļa. Šovasar apceļojot Baltijas valstis, plānā noteikti iekļauta Rundāles pils kā Kurzemes hercoga vasaras rezidence. Tikai nonākot te, angļu dāma sapratusi, ka Rundāles pils celta krietnu laiku pēc tam, kad Tobāgo bijusi hercoga Jēkaba kolonizēta sala…
Tā pasaules ceļi saved mūs kopā. Rundāles pils daudziem rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem izmantojusi Eiropas Savienības struktūrfondu naudu. Angļi par to priecājās, jo viņi ir vieni no lielākajiem naudas devējiem šajos fondos. “Es tiešām jūtos gandarīta, kad redzu to perfekto darbu, ko paveikuši Rundāles pilī un parkā, izmantojot arī naudu, kas nākusi no maniem nodokļiem. Bet mani pārņem niknums par to daļu, ko Eiropas birokrāti šķērdē konsultantiem, kas braukā pa Austrumeiropas valstīm,” tādas domas Līgo naktī izteica viešņa no Anglijas. Un es ar vieglu galvas mājienu viņai piekritu.
Īsa bija Jāņu nakts, bet tā allaž nes daudz apjausmu. Šai reizei paliek tas stiprais stīgojums, kas vieno mūs, “daudzu tautību bērnus”.
