Nepilngadīgos nedrīkst nodarbināt naktīs. («Bauskas Dzīve», 9. jūnijs, 6. lpp.).
Nepilngadīgos nedrīkst nodarbināt naktīs
(“Bauskas Dzīve”, 9. jūnijs, 6. lpp.)
DUSMĪGĀ MAMMA: “Nav arī pilsētniekiem nekādu priekšrocību. Mani bērni arī ļoti vēlējās strādāt vasarā. Bet mums atteica, ka Bauskā 13 gadu veciem bērniem neko nepiedāvā. Tad kāpēc tāda reklāma, ka pašvaldībās piedāvā? Bauskas Domē visi raustīja plecus un brīnījās, vai tiešām skolēni drīkst strādāt no 13 gadu vecuma. Viņiem pirmā dzirdēšana.
Nu kur lai strādā bērns, kurš tiešām vēlas to darīt? Lasīja ogas iepriekšējā vasarā, tur piešmauca pamatīgi, nesamaksāja solīto, nebija pusdienu, kā bija solīts, un vairākus kilometrus bija jāiet līdz autobusa pieturai, neskatoties uz to, ka solīja aizvest un atvest. Šogad atkal iet lasīt ogas? Es neļaušu. Tā ir ņirgāšanās par bērniem. Bet ko viņiem darīt?”
FFF: “Mana pieredze ar skolēnu darbu vasarā ir pozitīva un, manuprāt, atkarīga no pašvaldības nostājas šajā jautājumā. Pierādījumi. Pirmkārt, man ir zināma pašvaldība, kur skolēnu darbu neizmanto vispār, otrkārt, piedzīvoju brīdi, kad jūnijā vecāki gandrīz izvillojās, lai tik ieriktētu strādāt savu atvasi, bet augustā nebija nekādu problēmu, treškārt, visas darba iespējas vispirms jau nodarbinātības dienestā jāsaskaņo, vai ir 50% apmaksas.”
DARBA DEVĒJS: “Protams, ne visi darba devēji piesakās projektam Nodarbinātības valsts aģentūrā. Tā ir tikai minimālā daļa, un ne visi var dabūt valsts atbalstu skolēnu nodarbinātībai.
Pēc pieredzes zinu, ka 13 – 14 gadu vecus bērnus bez valsts atbalsta darba devēji neņems. 15 – 18 gadu veciem jauniešiem atbildīgu darbu arī neviens neuzticēs, tāpēc jābūt gataviem veikt palīgstrādnieku darbus – “atnes – padod”. Strādāt gribošu skolēnu ir daudz, tāpēc darba devējiem ir izvēle. Noteikti viņi pieņems darbā to, kam mazāk jāmaksā. Un, ticiet man, atradīsies skolēni, kuri strādās mazāk kā par 150 latiem, un tie nebūs tie sliktākie bērni.
Ko es varētu ieteikt? Apstaigāt daudz darba devēju nav reāli. Jāņem telefons un jāzvana kafejnīcām, būvfirmām, ceļiniekiem (tur, es domāju, būs darbs arī meitenēm ceļmalu sakopšanā), var piezvanīt pašvaldībām. Noteikti būs sludinājumi avīzē par ražas novākšanu, ravēšanu, kā arī darbs siltumnīcās, kur jums maksās par padarīto darbu un būs iespēja nopelnīt vai nu savas ģimenes atbalstam, vai savu sapnīšu piepildīšanai. Veiksmi!”
…: “Es ar savu bērnu vērsos nodarbinātības dienestā – manai atvasei piedāvāja lasīt ogas (tas viņiem bija vienīgais brīvais darbs). Pēc pagājušā gada pieredzes es tam nepiekritu. Bet naudiņu kaut kā vajag, nepirkšu par savu naudu botes par 70 latiem!”
REGATE: “Mans dēls (16 gadu vecs) pagājušajā vasarā strādāja starptautiskā uzņēmumā Bauskas rajonā. Pats šo darbu sameklēja un visu nokārtoja. Viss bija precīzi – līgums, nodokļu grāmatiņa, alga bankas kontā. Darbs nebija viegls, bet dēls bija apmierināts ar nopelnīto, un man prieks, ka pirmā darba pieredze bija pozitīva.”
…: “Neviens skolēns taču nav tik stulbs, lai ietu strādāt par kaut kādām kapeikām! Un tiešām strādāt! Piemēram, man ir 14 gadu, bet es nedrīkstu strādāt gandrīz nekur – tikai valsts iestādēs. Taču es netaisos vergot par 60 latiem mēnesī.”
SANDIS: “Pieredzējis vai ne, bet savus bērnus par 150 latiem darbā nelaidīšu. Malači jaunieši, ar tādu nostāju jūs panāksit lielākas algas. Darba devēji negrib maksāt algas, bet grib, lai gāž zelta kalnus.”
MONTA: “Pie mums jau tradicionāli – jo tukšākas smadzenes, jo proporcionāli lielākas algas prasības. Tā teikt, ja nemaksāsi “štuku”, neceri, ka iešu (ne jau strādāšu) uz darbu.
Komentētājam Sandim atbildēšu tā – ja pats visu mūžu esi veģetējis, tad arī bērni tādi paši izaugs. Darba devējam jādomā ne tikai par to, kā samaksāt algas, attīstīt uzņēmumu, nodrošināt tā veiksmīgu darbību, iesaistīties projektos, piesaistīt investīcijas utt., bet viņam arī jādomā, kā nopelnīt un izdzīvot. Ja negribi strādāt pie cita, izmēģini pats ko organizēt, tad runā par mazām algām. Starp citu, pie mums nav verdzības iekārta – nevienu strādāt nespiež, kur nu vēl bērnus. Cita lieta – audzināšanas nolūki.
