Esam kļuvuši gudrāki. Māris Petrēvics, kooperatīva «Dzēse» valdes priekšsēdētājs. Vispārējā ekonomiskā krīze Latviju kā mazāk attīstītu valsti ir skārusi smagāk, arī piena lopkopību.
Esam kļuvuši gudrāki
Māris Petrēvics, kooperatīva “Dzēse” valdes priekšsēdētājs
Vispārējā ekonomiskā krīze Latviju kā mazāk attīstītu valsti ir skārusi smagāk, arī piena lopkopību. Šajā nozarē darbojos jau desmit gadu. Esmu pārliecinājies, ka bez valsts atbalsta nav iespējams labvēlīgs risinājums. Protesta akcija ir devusi augļus. Zemkopības ministrija solījumos ir konkrētāka. Arī mēs, piensaimnieki, esam kļuvuši nopietnāki un gudrāki. Piensaimnieku kooperatīvi izstrādājuši kopīgu stratēģiju. Manuprāt, tikai vasaras mēnešos būs jūtams piena pārpalikums, rudenī un ziemā tirgus sakārtosies.
Bauskas rajona situāciju pārzinu ļoti labi. Domāju, ka iestrādes nostiprināsies, mēs esam gatavi upurēties zemniekiem, lai viņiem nav jācieš zaudējumi. ?
Mīkstināt “sitienu”
Agris Veide, Vecumnieku pagasta zemnieku saimniecības “Liepas” īpašnieks
Beidzot ir jūtama valdības vēlēšanās palīdzēt un darboties. Ceru, ka piepildīsies ierēdņu solītais – kredīta garantijas piensaimnieku kooperatīviem, iegādājoties pārstrādes uzņēmumu. Pašreizējie kombināti ir domājuši par ātru naudas iegūšanu, bet nav skatījušies tālākā nākotnē. Daudzkārt esmu teicis, ka Latvija piena produktu eksportā nav spējusi atrast savu īpašu vietu. Pavisam maz ir oriģinālu izstrādājumu, ar kuriem varētu konkurēt ārvalstu tirgū. Tikmēr veikalos ir liels Lietuvā ražotu piena produktu īpatsvars.
Valdības pienākums, manuprāt, ir mīkstināt ekonomisko sitienu visai lauksaimniecībai. Ne vien piena lopkopība tik smagi jūt resursu sadārdzinājumu. Tas pats sakāms par cūkkopību un liellopu gaļas ražošanu. ?
Nozarei ir nākotne
Inga Orlova, ZM Lauksaimniecības departamenta Lopkopības nodaļas vadītāja vietniece
Jau pašlaik Zemkopības ministrija (ZM) ir īstenojusi vairākus pasākumus, lai uzlabotu situāciju piensaimniecības nozarē, un darbs vēl turpinās. Tas, ko ZM nevar izdarīt piensaimnieku vietā, bet ko vajadzētu – katram savā saimniecībā, savā uzņēmumā jāpārskata ražošana. Jādomā, kā samazināt izmaksas. Latvijā piena ražošanas apjoms ir vairāk par 800 tūkstošiem tonnu gadā, patēriņš ir aptuveni 400 tūkstoš tonnu. Tātad vismaz puse saražotā jāpārdod citās valstīs, un nākotni lielā mērā noteiks eksportspēja. Taču no valsts puses subsidēts eksports pašlaik tiesiski nav atļauts saskaņā ar Latvijas kopējām saistībām ES.
Latvija sadarbībā ar Lietuvu meklēs sabiedrotos arī citās ES dalībvalstīs un turpinās diskusiju Eiropas Komisijā par eksporta subsīdiju atjaunošanu piena produktiem.
