Par pagājušo nedēļu stāsta Jonas Savokins, Bauskas 1. vidusskolas ēdnīcas pavārs.
Par pagājušo nedēļu stāsta Jonas Savokins, Bauskas 1. vidusskolas ēdnīcas pavārs.
– Esmu lietuvietis Jonas, kas tas pats latviešu Jānis vien ir. Taču nu jau vairākus gadus īsta līgošana nesanāk. Tā tik nezinātāji var domāt, ja skolā mācības beigušās, tad te vairs nekas nenotiek. Dažādas skolēnu nometnes te ir vai visu vasaru, man jātaisa viņiem ēst.
Arī šogad no 21. jūnija līdz šodienai skolā dzīvoja poļu bērni. Darbā katru dienu biju no pieciem rītā līdz deviņiem vakarā. Līgošana ar draugiem un paziņām nesanāca, bet tas nenozīmē, ka paliku bez Jāņu vainagiem. Tos man sadāvāja, dziesmas nodziedāja un apsveikumus norunāja gan 23., gan arī 24. jūnijā. Kā varēju, tā svētkus nosvinēju.
Šogad paliks trīsdesmit gadu, kopš strādāju skolas ēdnīcā. Nu jau pusdienās nāk ēst tie bērni, kuru vecākus savulaik baroju. Pagatavot garšīgu maltīti bērniem nav nemaz tik vienkārši, jo daudzi mājās pieraduši ēst visu ko neveselīgu, tāpēc pusdienas skolā ne vienmēr patīk. Ir jādomā, lai bērni būtu paēduši un maltīte garšīga.
Skatos, kā šonedēļ ēd poļu bērni, un secinu, ka neveselīgs uzturs – čipsi, hotdogi – tur ir daudz izplatītāks nekā pie mums. Vienreiz pagatavoju auksto zupu, tā nebija cieņā, arī putra brokastīs ne visai garšoja. Soļanku gan visi labprāt notiesāja. Bērni ir jāpieradina pie laba ēdiena, tad nav tik traki.
Pēc garās darbdienas vakarā patīkami drusku parušināties dārzā. Zemenes jāuzēd, ķirši jānolasa, kamēr strazdi vēl visus nav noknābuši. Patīk puķes, īpaša mana mīlestība ir puķzirņi. Vieni jau zied, plaukst nākamie, būs vēl pavisam vēlie. Savs laiks jāatvēl arī rozēm, citiem dārza darbiem – tā vakars paiet.
Jaunā nedēļa būs drusku mierīgāka – pēc poļu aizbraukšanas visu sakārtošu, nedaudz atvilkšu elpu. Bet svētdien skolā uz nometni atbrauks 52 sportisti. Bez pavāra neviens iztikt nevar.
