Jubileja 2. jūlijā bija Ženijai Stundai.
Jubileja 2. jūlijā bija Ženijai Stundai
Baušķeniece Ženija Stunda atklāj: “Mani pie veselības uztur dārzs. Zeme dod spēku, mundrumu. Ja vasaru vajadzētu pavadīt dzīvoklī, es būtu slima.” Viņas dienas rit, kopjot dārzu un galveno daļu laika atlicinot izkaisītās sklerozes slimniekiem.
Draudzīga ģimene
Ž. Stundas dzimtā puse ir Kuldīgas rajona Laidas pagasts, Krūmkalnu mājas. Ģimenē bija septiņi bērni, Ženija ir vidējā meita. Vienīgais dēls arī bija vecākais, piedzima 1930. gadā, bet jaunākā meitiņa – 1949. gadā. Skolas gaitas visi pabeiguši turpat, bet pēc tam cits pēc cita pametuši dzimto ligzdu.
Lai arī tagad brālis un māsas dzīvo katrs savā Latvijas malā, tomēr regulāri sastopas lielākās jubilejās. Tā vienā mēnesī varot sanākt braukāt uz Saldus un Liepājas pusi. Šosestdien radi tiksies Likvertenos, lai Ženijas dārzā nosvinētu 70 gadu jubileju. Savulaik rīkoti arī lieli ģimenes saieti, kad kopā sabraukuši ap 80 dalībnieku. Ir izveidots dzimtas koks.
Vispirms Ženija Stunda bija kultūras nama vadītāja Sesavas pagastā. Ierodoties Bauskā, par vienīgo darbavietu kļuva Bauskas Patērētāju biedrības sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur savulaik ir strādāts par grāmatvedi, kasieri un par kadru daļas inspektori, līdz 1993. gadā mierīgi varēja aiziet pensijā.
Balva par pašaizliedzību
Ženijas dzīve mainījās 1976. gadā. Ārstu diagnoze – labvēlīga izkaisītā skleroze – nav ļoti smagi ietekmējusi jubilāres veselību, bet pamazām ir mainījusi daudz ko. 1996. gadā Bauskā nodibināta Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas Bauskas nodaļa, un kopš tā laika Ženija strādā ar šīs slimības skartajiem cilvēkiem. Jubilāre stāsta: “Sākumā bija 11, tagad nodaļā skaitās 30 cilvēku. Vācam līdzekļus atbalstam, cīnāmies par tiesībām, rīkojam dažādus pasākumus Lieldienās, Ziemassvētkos, braucam ekskursijās. Dodamies apciemot un aizvest palīdzību, jo Bauskā ir tikai pieci aprūpējamie, pārējie dzīvo rajonā.
Pagājušajā gadā bija liels projekts, kurā piedalījos kā asistente. Tā mērķis bija rīkot nometni Kazdangā, bija ieradušies dalībnieki no visām Latvijas pilsētām. Nometnē pavadīju gandrīz visu vasaru. Galvenais bija panākt, lai cilvēkiem būtu ērti un labi, izbaudot nometnē sniegtās iespējas.”
2005. gadā apbalvošanas ceremonijā “Latvijas lepnums” Ženija Stunda nominācijā “Atbalsts līdzcilvēkam” saņēma balvu par pašaizliedzīgu multiplās sklerozes slimnieku aprūpi. Jubilāre atceras: “Tā bija skaista diena. No rīta astoņos ieradās pēc mums ar mašīnu – braucām kopā ar Mairitu Krūmiņu, kura par mani rakstīja. Pēc pasākuma vēl braukājām pa Rīgu un mājās bijām tikai pusnaktī.”
Dārzs kā vērtība
Bez dārza Ženija nespētu darboties tā, kā izdodas pašlaik. Savulaik dārzs bija pie Bauskas un pēc darba tika uztverts kā labas atpūtas iespēja. 1991. gadā ierādīta neliela platība Likvertenos, kuru izdevies palielināt. Tagad laika posmu no maija līdz novembrim Ženija pavada savā dārzā – kopjot, stādot, ravējot. Pie dārza mājiņas tagad pamatā ir ziedi, zāliens un augļu koki. Ķirši gan dikti jāsargā no putniem, jo gribas saglabāt arī ciemiņiem, kas ieradīsies uz jubileju.
Otrā gabaliņā gan tiek audzēts viss – no kartupeļiem līdz zemenēm. Savulaik pa dārzu visu vasaru dzīvots kopā ar mazmeitām, kuras arī tagad dažreiz atbrauc palīgā. Likvertenos dzīvojot, arī ir sava kompānija, dārziņi ģimenēm tur jau ir gadiem, kaimiņus labi pazīst un arī palīdz cits citam.
